Satraukums par rīta sarunu , laupīja nakts miegu.
Ir tadas sarunas, ko gaidi, bet arī satraukumam ir vieta .
Pārdomas . Klusums . Bet šim laikam tas piestāv .
Manī ir apņemšanās , līdz gada beigām padarīt iesāktos , nepadarītos darbus , tas skar arī nepabeigtos ierakstus . Fuuuu
Vienu lielu darbu padarīju , apaļo galdu , kuru nekādi nevarēju no virtuves istabā dabūt – durvis pa šauru , ja izceltu , iedabūtu , bet spēka par maz , tomēr iedabūju 🙂. Ja nevar pa durvīm , var pa logu !
Nedaudz piepūtu vaigus , pastenēju un ir !
Uzklāju vecāsmātes izšūto galdautu , uzliku Amītes dāvāto stikla trauku ar apelsīniem , centrā – Ivetas dāvāto Dieva zīmi un istaba iemirdzējās .
Rīt turpināšu . Solītis aiz soļa, reizēm jātipina , reizēm kā ezim , jāguļ mērķa virzienā , lēni , bet eju !
Tikai katrs pats varam izravēt nezāles savā ceļā. Un tā ir izvēle – pieliekties , izravēt , vai pārlepni paceltu galvu iet un klupt, skaļi vaidot , cerībā , ka kāds nāks un padarīs darbu tavā vietā .
Kamēlijas zied un naudas koks arī !
Citi raksti
Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.
Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.
Modinātājs pārtrauc sapni tieši desmit minūtes pēc sešiem. Ārā tumsa, kaķiem viedoklis. Jūs zināt, cik smieklīgi izskatās samiegojušies kaķi - kažoks uzbozies, urskulītis savilkts, actiņas miegainas. Dāmu miegainumam pievienojas neapmierinātība, kad saprot, ka ārā netiks. Lakšmi protestē balsī, liekot saprast, ka nav gatava visu dienu auklēties ar Nansiju. Kamēr Lakšmi samiegojusies protestē, Nansija slaidā lēcienā pārlec tai pāri un bungā ar ķepu pa svaigās gaļas trauciņu, kurā iemājojis tukšums. Kaķi pabaroti, kastīte iztīrīta, varu doties uz lielciema augšējo galu, kur atrodas pasts un poliklīnika.
- “Irrr rrrīīīts, ceļamies!!” Negribīgi svempjos kājās, retais brīvais rīts, kad tā gribētos pašņākuļot, un ir jau arī iemesls – pagājusī nedēļa bija ļoti intensīva ar visa veida darbiem, piedevām apaukstējos , ieguvu Niagāras ūdenskritumu no acīm un deguna, kas rezultējās deguna blakusdobuma iekaisumā (un tieši tagad alu sakārojās). Kaķēm prieki - ārā saulīte, zāle apžuvusi, var skriet uz nebēdu, un mazais, ātrais ļoti briesmīgais nekur nav manāms. Nu ja, jo kopā ar tēti un mammu jau tuvojas savām mājām Latvijā. Atmiņās no Edgara ģimenes viesošanās paliks, priecēs mani un viesus uzlabota lejas virtuve ar jaunu darba virsmu, skapīšiem, kas tumšo, drūmo telpu padarīja tik gaišu un plašu. Salikšu vēl gaismiņas, iekārtošu un būs mājīgi un jauki.