Satraukums par rīta sarunu , laupīja nakts miegu.
Ir tadas sarunas, ko gaidi, bet arī satraukumam ir vieta .
Pārdomas . Klusums . Bet šim laikam tas piestāv .
Manī ir apņemšanās , līdz gada beigām padarīt iesāktos , nepadarītos darbus , tas skar arī nepabeigtos ierakstus . Fuuuu
Vienu lielu darbu padarīju , apaļo galdu , kuru nekādi nevarēju no virtuves istabā dabūt – durvis pa šauru , ja izceltu , iedabūtu , bet spēka par maz , tomēr iedabūju 🙂. Ja nevar pa durvīm , var pa logu !
Nedaudz piepūtu vaigus , pastenēju un ir !
Uzklāju vecāsmātes izšūto galdautu , uzliku Amītes dāvāto stikla trauku ar apelsīniem , centrā – Ivetas dāvāto Dieva zīmi un istaba iemirdzējās .
Rīt turpināšu . Solītis aiz soļa, reizēm jātipina , reizēm kā ezim , jāguļ mērķa virzienā , lēni , bet eju !
Tikai katrs pats varam izravēt nezāles savā ceļā. Un tā ir izvēle – pieliekties , izravēt , vai pārlepni paceltu galvu iet un klupt, skaļi vaidot , cerībā , ka kāds nāks un padarīs darbu tavā vietā .
Kamēlijas zied un naudas koks arī !
Citi raksti
Vispirms vēlos pateikties ikvienam, kurš dalījās, dalās ar maniem ierakstiem, jo, re, kā notiek! Kāds padalījās ar namiņa stāstiem, tie nokļuva Ivetas draudzenes redzes lokā, viņa padalījās tālāk, un Iveta ieraudzīja, izlasīja. Nosprieda, ka šī nu ir tā vieta, kur viņai vajadzētu nokļūt. Papriecājās, bet ierakstu nepiefiksēja. Tuvojās atvaļinājuma laiks, nu, kur tad ir tā vieta, kur gribēju nokļūt? Draudzene arī vairs neatcerējās, tad Iveta pacietīgi sērfoja pa draudzenes laika joslu, līdz atrada. Ceļš līdz namiņam bija piedzīvojumu pilns, ņemot vērā, ka Iveta dzīvo Amerikā.
12.02.2021. Zīmēt mīlestību.
Mīlestību ņemt vai dot, varbūt abējādi? Kura roka stiprāka, kura siltāka, kura maigāka? Es zīmēju, domās staigāju pagātnes un nākotnes ceļus, līdz tie saplūst vienā. Nansija vēro, zīmuļi liek ūsām drebēt no satraukuma tā pat kā manas brilles un telefona vads, kurš pārvērsts skaistā mežģīņrakstā.
Vakardien pār mazciemu un lielciemu kā īsta ragana Rumpumpele bija pārgāzies pelēks mākonis. Redzamība nekāda, viss tik’ uz tausti. Rīta daļu veltījām nesteidzīgām brokastīm četru stundu garumā. Tad ap pusdienas laiku nobraucām lejā uz biezās miglas apņemto Cudillero. Tā kā vēlme saskrieties pieri pret pieri ar kādu staigātāju neradās, doma par vīna glāzi un vēl vienu kūciņu likās ļoti pat pieņemama.