Bezgala skaists pilnmēness apspīdēja namiņu , pa solītim nāku ārā no darbu komas stāvokļa . Pēdējās divas nedēļas bija izaicinājumu un darbu pilnas + četras dienas un naktis aukstums pārbaudīja manu izturību , piedevām pakoju lielās pakas uz Latviju , protams , abas kaķu dāmas mani iepriecināja ar pāris jauniem namiņa iemītniekiem , tagad periodiski kaimiņi klausās manas serenādes , kad astainie jaunpienācēji parādas . Kas ta šiem nekaiš, kad kaķes guļ, ieļeksē no viņu traukiem , tad paslēpjas aiz skapju mugurām un tusē . Abas dāmas tup un vaktē , brīžam sauc mani palīgā . Man ir viedoklis .
Dārzā uzziedējusi pirmā frēzija – pavasaris māj sveicienus . Vēl jau tālu , bet nāk…
#100LaimīgasDienasNamiņā – 50.-59. diena
Citi raksti
14.06.2023. Lūzuma punkts, turpinājums
No rīta paskatos plānotāja un rakstu saimniekam ar lūgumu neieplānot mājas apsekotājus līdz 02.06., jo visas dienas jau sarakstītas ar darbiem. Atnāk ziņa “labi”. Vēl pēc pāris dienām atnāk ziņa, ka rīt, tas ir, 31.05., būs abi kontrolētāji klāt. Ievelku elpu, pastāvu plankā, lai “nolaistu tvaiku” un vēlmi uzrakstīt visu, ko par viņu domāju. Un domāju es daudz un krāšņi, te pat vairs nav teiciens “man ir jūtas”, te prasās pēc lielās enerģētiskās pannas. Kamēr pārgrupēju darbus, atnāk ziņas no jaukas Latvijas piligrimes, ka labprāt šo nakti pavadītu namiņā un, ja vēl vakariņas, tad pavisam labi. Ievelku elpu...
Spānijas sāga beigusies, esmu atpakaļ Rīga.
Esmu atpakaļ Rīgā; pirmais rīts mājās, pie auss murrā Bohēma, kājgalī snauž tramīgā Lakšmi. Atveru acis un mēģinu saprast, vai tas viss bija īstenība vai tikai sapnis.
03.01.2022. Katram savi dārgumi
Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.
28.10.2022. Sirdssāpīte
Lietderīgi izmantoju lietaino dienu, lai nobrauktu no sava pakalna uz lielciemu sakārtot dažus ar māju saistītus jautājumus. Šodien Cudillero iknedēļas tirgus diena. Vēroju tos dažus stendus un iekšēji apraudājos: divos tirgoja sintētiskās čības, aļa Adidas botas, zeķes, vienā - no bāzes paņemtus saldumus kastēs, vienā - dārzeņi, tādi pat, no kādas bāzes paņemti, vēl vienā sieri, bet sapirkti kaut kur, un vēl divos - milzu izmēru apakšbikses, un te es paliku “stuporā”: a priekš kam??? Tur vienā starā es varētu ietūcīt abus savus mīļkaimiņus un otrā "Štirlicu” pāri ar visām koka tupelēm. Bet varbūt es kaut ko nesapratu, varbūt tie ir kaut kādi eksotiski dekori, jo bija izlikti visredzamākajā vietā un lepni plīvoja vējā...