Bezgala skaists pilnmēness apspīdēja namiņu , pa solītim nāku ārā no darbu komas stāvokļa . Pēdējās divas nedēļas bija izaicinājumu un darbu pilnas + četras dienas un naktis aukstums pārbaudīja manu izturību , piedevām pakoju lielās pakas uz Latviju , protams , abas kaķu dāmas mani iepriecināja ar pāris jauniem namiņa iemītniekiem , tagad periodiski kaimiņi klausās manas serenādes , kad astainie jaunpienācēji parādas . Kas ta šiem nekaiš, kad kaķes guļ, ieļeksē no viņu traukiem , tad paslēpjas aiz skapju mugurām un tusē . Abas dāmas tup un vaktē , brīžam sauc mani palīgā . Man ir viedoklis .
Dārzā uzziedējusi pirmā frēzija – pavasaris māj sveicienus . Vēl jau tālu , bet nāk…
#100LaimīgasDienasNamiņā – 50.-59. diena
Citi raksti
16.11.2022. Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts
Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.
19.01.2026. Kad jāaizver durvis
Saulīte pakāpusies augstu kalnā. Caur sniegiem, lietiem, puteņiem jūtama pavasara smarža. Šis ir laiks, kad gribas atvērt durvis kam jaunam — varbūt kam iepriekš nepaspētam, neapgūtam. Bet, lai to izdarītu, kādas citas durvis jāaizver. Ar šo ierakstu noslēdzas stāstu sērija „Dzīve mazciemā”.
26.08.2024. Kad atrodas nomaldījusies mūza
Ai, kā man patīk savā namiņā, kur darbs dzen darbu, ir labi reizēm sevi izcelt pasauli apskatīt. Llanes padomes mazā pilsētiņā Porrua ikgadējais amatnieku un zemnieku tirdziņš, jābrauc ievērtēt. Vakar nesanāca, asinsspiediens tēloja ta piekūnu, kurš tajās debesīs ar varītēm grib tikt, ta pasaulslavenu kārtslēcēju, pusdienu nācās tā mieriņā padzīvot, uz vakaru acis sāka skaidrāk pasauli saskatīt, lēnā garā iestādīju divas rozes (tās no veikala nāvinieku plaukta atkoptās), pārstādīju četras peonijas, saliku drēbes mazgāties un pasēdēju terasē, baudot vakara maigo enerģiju. Šorīt galva vietā, acis nešilierējās, spiediens normā, jūdzu savu pelēcīti.
10.09.2024. Dārgi? Lēti?
Man bieži vaicā, cik tad pie mums viss lēts vai dārgs. Centīšos atbildēt. Šodien veikala diena, sevis pēc vēl kādu nedēļu nebrauktu, iztiktu ar to, kas mājās, kaut maize jau nedēļu beigusies. Par kaķiem nesatraukties, tiem gaļas rezerves sagādātas, tiesa, es reizēm nočiepju. Man nāk pārgurusi, nosalusi, ar sāpošu kāju, pēc klusuma, siltuma alkstoša pilgrime no Latvijas. Nu, ko, vispirms likšu siltā putu vannā, lai atsilst, tad plecu lakatos ievīkstītu, barošu ar zupiņu (vēl nav izdomāta, kuru - frikadeļu vai brangi sildošo), otrajā būs kartupeļi ar aknu mērcīti ar krietnu muskatrieksta devu, par saldo arī vēl domas dalās, līdz rītam laiks izdomāt.