Bezgala skaists pilnmēness apspīdēja namiņu , pa solītim nāku ārā no darbu komas stāvokļa . Pēdējās divas nedēļas bija izaicinājumu un darbu pilnas + četras dienas un naktis aukstums pārbaudīja manu izturību , piedevām pakoju lielās pakas uz Latviju , protams , abas kaķu dāmas mani iepriecināja ar pāris jauniem namiņa iemītniekiem , tagad periodiski kaimiņi klausās manas serenādes , kad astainie jaunpienācēji parādas . Kas ta šiem nekaiš, kad kaķes guļ, ieļeksē no viņu traukiem , tad paslēpjas aiz skapju mugurām un tusē . Abas dāmas tup un vaktē , brīžam sauc mani palīgā . Man ir viedoklis .
Dārzā uzziedējusi pirmā frēzija – pavasaris māj sveicienus . Vēl jau tālu , bet nāk…
#100LaimīgasDienasNamiņā – 50.-59. diena
Citi raksti
10.07.2024. Visuma zīmes
Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi. Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas.
The third day – continued. I'm eyeing the heap of bed sheets lying around on the cupboard in the quiet room, that heap is yet to be ironed out.
19.01.2026. Kad jāaizver durvis
Saulīte pakāpusies augstu kalnā. Caur sniegiem, lietiem, puteņiem jūtama pavasara smarža. Šis ir laiks, kad gribas atvērt durvis kam jaunam — varbūt kam iepriekš nepaspētam, neapgūtam. Bet, lai to izdarītu, kādas citas durvis jāaizver. Ar šo ierakstu noslēdzas stāstu sērija „Dzīve mazciemā”.
21.07.2024. #BraucCiemos arī tu!
Dārzā smaržo lilijas - tik saldi un reibinoši, kā tikai pasakās var būt. Bet, manu viešņu vārdiem runājot, te arī esot pasaka, un tāda, ka, izejot pagalmā, ieelpojot tuvējā eikaliptu meža, okeāna un ziedošā dārza smaržas, asaras sāk pa vaigiem ritēt. Man bija prieks un patiesa laime uzņemt četras smējējas, kalnos kāpējas, pa viļņiem lēkātājas. Grupas veidojas debesīs - kā citādi uz Rūtas un viņas meitas Grietas aicinājumu pieteiktos Anita un Ieva? Atšķirīgas, bet tik ļoti vienotas.