Dzīve mazciemā – 9

Logs uz pasauli

Veltījums tiem, kam grūti.

Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.

A Paicega – mazs ciems augstu kalnos, kas tika izveidots ap 1948. gadu kā dzīvesvieta strādniekiem, kas cēla vareno Salime aizsprostu uz Navia upes.

Ciematā bija savi veikali, skola, neliels kinoteātris, sadzīves pakalpojumu sniegšanas vietas un ļoti skaista lūgšanu vieta.

Pēc darbu beigšanas ciemats tika pamests, tālāko paveica laika zobs. Par šo skaisto vietu ilgi aizmirsa, līdz, nomainoties pašvaldības varai, te tika izveidots skatu laukums, novietoti soli, izpļauta zāle taku vietās.

Ēkas vairs nav atjaunojamas, daba atgūst savu, to rāda arī lāča atstātā zīmīte uz ceļa. Gribas cerēt, ka lūgšanu vietu saglābs, tur ir tik brīnumaina aura, tāds miers, pilnīga saplūšana ar dabu, tās maigumu, spēku. Par elpu aizraujošajiem skatiem neko nestāstīšu, tas jāredz pašiem. Mazu āķi lūpā gan iemetīšu! 😉

Ieskaties, vienā no bildēm ir logs uz pasauli – jā, iekšpusē viss sabrucis, bet ārā ir skaistums, prieks, iespējas. Tev tikai jāsper solis!

P.S. Šī burvīgā vieta atrodas ap 130 km no mana rozā sapņu namiņa.

Citi raksti

16.09.2022. Brokastu pārdomas

Ir ļoti veiksmīgi cilvēki, ir veiksmīgi cilvēki, ir vienkārši cilvēki, ir tie, kuriem rokas aug no nezināmās vietas, ir, kuriem aug no zināmās vietas, un ir Iveta. Dieviņam ir izcila humora izjūta attiecībā pret mani. Nekad nesūtīs pa taisnāko, pat ne pa līkumoto ceļu, parasti pastumj (lasi - iesper pa attiecīgo vietu) tieši brikšņu, purvu, bezceļu virzienā bez galapunkta, uzdevuma. Tā teikt, atrodi sevī “gadžetus”, tad saproti, kā un kur tos pielietot.

Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .Mazā veikalu diena …

Dzīve mazciemā – 9 Read More »

Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

Dzīve mazciemā – 9 Read More »

14.06.2023. Lūzuma punkts, turpinājums

No rīta paskatos plānotāja un rakstu saimniekam ar lūgumu neieplānot mājas apsekotājus līdz 02.06., jo visas dienas jau sarakstītas ar darbiem. Atnāk ziņa “labi”. Vēl pēc pāris dienām atnāk ziņa, ka rīt, tas ir, 31.05., būs abi kontrolētāji klāt. Ievelku elpu, pastāvu plankā, lai “nolaistu tvaiku” un vēlmi uzrakstīt visu, ko par viņu domāju. Un domāju es daudz un krāšņi, te pat vairs nav teiciens “man ir jūtas”, te prasās pēc lielās enerģētiskās pannas. Kamēr pārgrupēju darbus, atnāk ziņas no jaukas Latvijas piligrimes, ka labprāt šo nakti pavadītu namiņā un, ja vēl vakariņas, tad pavisam labi. Ievelku elpu...