Vāveres ritenis sākās 05.45 , un tā visu dienu .
Konsultācijas , mājas darbi , plusā – šodien laba lauru lapu vācamā diena . Savācu krietnu ķeselīti , apkaltīs , malšu pulverī , ko visai drīz likt klāt pie vaska , kad liešu stiprās transformācijas sveces .
Vakarā , kad saules gaismu nomainīja laternu sveicieni , iededzu sveci saviem mīļajiem , kas aiz varavīksnes un kādreiz namiņā mitušajiem , tak jau neredzamām , redzamām saitēm esam sasieti, nepaspēju visu sakāmo norunāt ar uzaicinājuma tekstu , kad pie vārtiņiem piestāja Hit……lers . Sēdēja un skatījās tieši acīs , kustinot savas melnās ausis . Nu nepieņem mana sirds viņu , nepieņem , kā redzu , tā atceros Bosiku . Bet , pastāvēju , padomāju , vēl reiz padomāju , iegāju mājā pēc kāruma , ieliku trauciņā un noteicu : ,, no šīs dienas saukšu tevi par Draudziņu “.
Jā, varbūt sirds nepieņems , bet dzīvnieks atnāca , ja man būs ar ko dalīties , dalīšos un saukšu draudzīgākā vārdā .
Draudziņš klausījās , klausījās , bet uz manām darbībām noskatījās no mašīnas apakšas . Vēlāk , kad iegāju mājā , dzirdēju , kā škīvītis skan . Labu apetīti .
Nevari mainīt bijušo situāciju , maini attieksmi , izņem akmeni no azotes….
Citi raksti
Kaut vakarā nekas par to neliecināja, naktī sākās vētra, vējš gaudoja, rībināja durvis un logus. “Nu tā,” es nodomāju, “un ko man ar Dip-Dip komandu darīt?” Kas ir Dip-Dip? Redz, es cilvēkus pēc aktivitātēm dalu “plokš” un “dip- dip”. Pati esmu tipiskais “plokš”, kurš var apsēsties uz akmens, uzkalniņa, smiltiņās un uz pāris stundām iegrimt apcerīgās domās. “Dip-dip” ir tie, kuri vēl nav uzkāpuši vienā kalnā, jau taujā pēc nākamā, tie ir tie, kuriem kājiņas danco pēc vēl un vēl. Šoreiz man ir Dip-dip kompānija, un vēl ar lielo burtu.
Mūsmājās īsts jampadracis: Baltā lentīšu dāma staigā, virina durvis, viena pa sapņiem apciemo pārējās, izsakot visai izaicinošus piedāvājumus (piemēram: sākt stādīt pupiņas, iet pie mežacūkām, divu Dopelhercu tablešu vietā ieraut sešas u.t.t. Nepārprotiet, viņa pati guļ kā susuriņš, mēs to redzam sapņos. Vienlaicīgi.), namiņa jumts dreb no smiekliem un idejām.
07.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”
2. solis no 45
Naktī pamodos no ledainas sajūtas degungalā. Aiz loga tumšas, tumšas debesis ar miljons zvaigžņu podziņām. Skaisti, bet auksti, aiz loga 7 grādi. Ātri ieslēdzu apsildāmo palagu, un jau pēc mirkļa gulta kļuva patīkami silta, arī abas kaķu dāmas, sasilušas, atļāvās izbāzt galvas no segas apakšas. Rīts nāca ar labām ziņām -viens no paziņu paziņām “nomedījis” kārtējo meistaru, kurš esot gatavs izdarīt darbu un palīdzēt visus materiālus sagādāt. Elpoju un apturu vēlmi laisties neprātīgā laimes dejā. Pag, Iveta! Vispirms lai atbrauc, izdara darbu, tad i dejosi.