Ticība sev , tā ir spēja ieraudzīt sevi vēl neesošajā, iedzīvoties tajā, saplūst ar to , noticēt un sākt realizēt.
Pārdomāti liktie soļi aiz soļiem nesīs rezultātus 
#100LaimīgasDienasNamiņā – 9. diena
Citi raksti
23.07.2023.
Ko taupa taupītājs, to izmanto, kurš paķer telefonu!
Tā kā mājas nets traki “kruts” ar savu aplikāciju, kuru telefonā ar LV numuru nevarēja iestellēt, nācās spāņu numuram pirkt jaunu. Ja jau jauns telefons, tad pirmajai bildei jābūt ūber skaistai, taupījos, meklēju to skaistāko kadru. Ja? JA?! Vakar, kad jau tā pa čemodāniem (četriem, bet kurš tad laimi skaita) bija jālēkā, lai ciet dabūtu, Vitas kārā acs krita uz hortenzijām. Nolēmām, ka tās, kuras izturējušas ex saimnieku aktivitātes - stādīt podā uz akmeņiem un vēl akmeņi pa virsu saknēm - varētu labi izturēt ceļu uz Latviju un Latvijas laikapstākļus.
Mums rats griežas- piligrimi nāk un iet, tā, nejauši, kādam, kuru garlaiko pieklājība, līdzi devušās ledusskapī ieliktās olas, dienu vēlāk arī siers. Ceļiniek, lai Tev labi garšo. Mazliet skumji, ka kāda rokām pieķērās arī Daniela un Andrea jakas, tiesa, tās gan pazuda jau pa dienu. Nu ko, kā teica viena mana draudzene – mēs jau strādāsim, mums jau būs.
Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju …
Esmu palikusi bez brillēm, nakts steigā tās palika alberģī zem spilvena. Tālākie ieraksti iespējami tikai ar draugu draudzīgu līdzdalību, jūtos kā kurmītis, tik lāpstas vietā soma.
Šodiena sākās vienos naktī, kad viegli apdullušas rikšojām uz autoostu, lai dotos uz Astorgu.