Dzīve mazciemā – 130

Namiņa rīta stāsti – 30

Abas daiļavas, kārtīgi trakojušas četras dienas, izguļ reibumu, gaidot ciemos kavalieri, kurš sola jautrību nākamajai nedēļai.

Dāmu trakulība atnesusi pirmo sniegu kalnos, mums, lejā, rudens drēgnumu un to īpatnējo smaržu gaisā.

Kaķiem ķepas salst rīta rasainajā zālē. Nansija iet, ķepas augstu cilājot un purinot, Lakšmi, žēli pīkstot, lec no viena paaugstinājuma uz otru.

Gliemežiem atkarotais arbūzs, kaut miza apgrauzta, solās būt ļoti gards.

Vētra noplosījusi garās rozes, dālijas.

Mazajā garšaugu podā uzziedējusi mini rozīte, kaut kad pusmirušā stāvoklī pirkta pārtikas veikalā.

Stumbrroze raisa savus mazos, spēcīgos ziedus, lapu nav – gliemežiem un cikādēm apetītes pārāk labas.

Ejam rudenī…

Citi raksti

Pat nezinu, kā šo dienu nosaukt: "Nošaujiet mani" vai "Kad robežas brūk". Aiz sāpēm nakts praktiski negulēta, pretsāpju zāles īsti nedarbojas, abas lauztās potītes kauc kā sirēnas. Vienīgais mazais prieciņš, ka arī Lailas miega pele aizķērusies kādā krūmājā, tātad, būsim vienādi jocīgas.
Visgrūtākā cīņa, kas dzīvē jāizcīna, ir cīņa ar sevi. Tā varētu nosaukt šodienas ierakstu. Mammīt, man spiež. Mammīt, man auksti. Cik bieži bērnībā esam to teikuši, un cik bieži dzirdēts - pacieties, nemaz tik traki nespiež, tu esi liela meitene/puisis, vari paciesties...
16.11.2022. Divas blondīnes (viena slēptā) un remonts

Vakar čakli pastrādājām: stumdījām, grūstījām mēbeles, pārcilājām kastes, darbinājām pusrūsējušo krāsniņu, kamēr es gatavoju lekcijas, vadīju konsultācijas, vakara Zoom “Dzimtas enerģijas” grupai, Irēna, kustinot piekto smaguma centru mūzikas ritmā, nošpaktelēja istabas sienas. Šodien pelnītā atveldzes diena. Kaut Astūrijā sācies rudens, ar tieši šim laikam raksturīgajām laika maiņām – lietus, pēc maza brīža saule un + 23, tad vēja brāzmas, kas gāž no kājām – devāmies dabā. Neesam jau no cukura, lietus nebiedē, un uzēstie siera drošības spilventiņi nodrošina, ka vējš pa gaisu neaiznesīs.

09.12.2020. Vētra!

Esmu palikusi atkarīga no laika ziņām, agrāk nekad neesmu tā sekojusi līdzi, bet tagad tas kļūst svarīgi, īpaši rudens - ziemas periodā. Un ziņas stāsta, ka jau nedēļas beigās gaidāma lielā vētra, cik nu redzu, tad būs vismaz nedēļu. Lai visi svētie stāv klāt, cerams, negaisa nebūs. Lakšmi vēl no iepriekšējā nav atjēgusies. Laika maz, tāpēc jāsarauj: pie lielās dobes palicis pavisam maz darba.