Dzīve mazciemā – 130

Namiņa rīta stāsti – 30

Abas daiļavas, kārtīgi trakojušas četras dienas, izguļ reibumu, gaidot ciemos kavalieri, kurš sola jautrību nākamajai nedēļai.

Dāmu trakulība atnesusi pirmo sniegu kalnos, mums, lejā, rudens drēgnumu un to īpatnējo smaržu gaisā.

Kaķiem ķepas salst rīta rasainajā zālē. Nansija iet, ķepas augstu cilājot un purinot, Lakšmi, žēli pīkstot, lec no viena paaugstinājuma uz otru.

Gliemežiem atkarotais arbūzs, kaut miza apgrauzta, solās būt ļoti gards.

Vētra noplosījusi garās rozes, dālijas.

Mazajā garšaugu podā uzziedējusi mini rozīte, kaut kad pusmirušā stāvoklī pirkta pārtikas veikalā.

Stumbrroze raisa savus mazos, spēcīgos ziedus, lapu nav – gliemežiem un cikādēm apetītes pārāk labas.

Ejam rudenī…

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 13. diena
Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju …

Dzīve mazciemā – 130 Read More »

Dzīve mazciemā – Prologs
Jau pāris dienas esmu galā - savās mājās, savā rozā sapnī. Dienām ir kumeļu auļi, stundas zib nemanot, darba apjomi nemazinās, stāsti, piedzīvojumi jau krietnā kaudzē sakrājušies. Jāsāk sevi disciplinēt un šķetināt pa vienam.
Dzīve mazciemā – 169
29.11.2025. Merkura retrogrāds jeb – kad gribas kādu atbildīgo

Datora niķi, migrēnas dejas galvā un Lakšmi izaicinājums...

Dzīve mazciemā – 3

17.04.2020. Pārdomas un darbi.

Pēc aizvakardienas, vakardienas negaisa, vēja, krusas, kas locīja palmas zarus līdz zemei, gaudoja ap stūri kā izsalcis vilku bars, kapāja dārzā saziedējušās kallas kā ar asu nazi, uzausa pasakains rīts.