#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena

Miegā redzēju , ka esmu Latvijā , notiek manas grāmatas atvēršanas svētki . Tāda liela plaša telpa ar dzeltenīgi sārtām ķieģeļu sienām, smaržo pēc kanēļmaizītēm, deg manis lietās sveces , gar sienām kārtojam lielus podus ar ziedošām rozēm , klusi skan Laimas spēlētā kokle , pievienojas Pēteris ar harmonijām , skan mana mīļā ,, Viento del Norte “. Visa mana Uguns saime sanākusi , telpa pildās un atskan zvaniņu dzindzināšana . Tā nāk tuvāk un tuvāk , līdz ir pavisam tuvu …
Atvēru acis , Lakšmi pa pagulti dzenāja bumbiņu ar zvaniņu ….
Mums vētra , vējš plosa un rausta visu , palmai zaru norāva , pārmeta pār sētu .
Mums viss labi .
Visu dienu ap svecēm , būs jaudīgas un skaistas !

Līdz molam neaizbraucu , foto no ziemas vētras . Šodien viļņi daudz spēcīgāki un viļņi lielāki

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 90
25.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 6

Viņa ir projām! Tāds atvieglojums ķermenī pēc triju dienu mocībām. Tāds enerģijas pieplūdums. Nu, ko, izmantosim lietderīgi, būs lielā zirgābolu diena. Bet vispirms rīta kafija ar sievišķīgo čalošanu un smiekliem. Tad vēl dārzs jāatrāda, jāpaskatās, kas otras dārzā saaudzis. Tad var tā liegi, sievišķīgi pačalot un apbrīnot. Kaķi pārlaimīgi, ārā silta saule, praktiski nav vēja, tauriņi lido. Abām draiskulēm pielīp mans draiskais noskaņojums, un viņas sāk spēlēt ķerenes. Kur Našukam viens lēciens, tur Lakšmi trīs tipinājumi. Nansija lido kā bulta, ar kuplo asti stūrējot, Lakšmi lec kā zaķis, augstu uzrāvusi pakaļkājas. Kaimiņi stāv pie sētas un smejas, viņiem ļoti patīk manas draiskules.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 6. diena
IR !!! Sertifikācija nokārtota, uzaicinājums sertificēties augstākajā līmenī ( tik dažiem no grupas ) saņemts .Šodien viss , gulēt , atpūsties un nomierināt spiedienu , kurš uzkāpis aplam nejaukā augstumā .Paldies abām atbalstītājām , kuras piekrita būt par izmēģinājuma trusīšiem maniem kursa biedriem !Ceļu paveiks ejošais. #100LaimīgasDienasNamiņā P.S sataupītais kārums pelnīti izbaudīts
Dzīve mazciemā – 84
11.03.2023. Tēju nedzer, ar ko pagadās, tēja - tas ir intīmi! (Veltījums draugiem, paziņām, visiem, ar kuriem sirds vienā ritmā.)

“Šodien ir tieši trīs gadi kopš tā rīta, kad aizvēru durvis Bruņinieku ielas pasaulei” – tā sākās ieraksts 22.02. rītā, kad man te, sēžot lejas istabiņā, vērojot aiz loga krusas un vēja deju, pirksti sāka klabināt datora taustiņus. Bet tad domas aizklīda, kā krāmējām lielo mašīnu, par mazo improvizēto atvadu vakarēšanu, kura ievilkās līdz otrajai rīta stundai, kur daži bija braukuši no otras Latvijas malas, lai atvestu ceļa dāvaniņu, cieši apskautu un pateiktos par kopa pavadīto laiku. Cilvēki nāca un gāja, piepildot manu sirdi ar prieku un mazliet skumjām, jo, kas zina, vai mūsu ceļi vēl krustosies. Un tad atmiņu taka aizveda paris stundas pirms Zanes ierašanās, kad staipīju kastes uz savu mašīnu, stiprināju kaķu būri... tad vēl dzīva bija Bohēmiņa. Atceroties mīļo veckaķi un pēc tam smago aiziešanu.. pirksti pārstāja klabināt taustiņus un lūpa sāka drebēt.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 27. diena
,, Kur tu teci , gailīti … “ Nansijas izpildījumā, sešos no rīta, rosina vēlmi mest ar spilvenu .Kaķi labi audzināti , bet , ko darīt , ja procedūra veikta, bet sazin kāpēc , nemiera dienas piemeklē. Kaķa bērns pats nelaimīgs, staigā apjukusi un dzied melodijā, kas Lakšmi modina kašķu veceni . Ķepings, boksings , …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 31. diena Read More »