#100LaimīgasDienasNamiņā – 38. diena

Ko darīt , ja saimniece visu dienu ar degunu papīros un datorā , bet tik ļoti gribas tuvumā ?
Ielīst rokdarbu grozā, ieritināties un skaļi murrāt !
Tik laba , jaudīga diena . Tuvojas pusnakts , bet es varētu lekt uz vienas kājas ap māju . Enerģija, prieks , darbīgums .
Visa diena par un ap manu mīļo Stihiju grupu . Vispirms vakara lekcijas sagatavošana, tad pats zooms . Priekš manis tas nav tikai darbs , tas ir kaut kas daudz , daudz dziļāks . Mēs esam kā liela ģimene . Sen jau vairs nav tikai stāsti par dienu enerģiju , par planētām , tās ir dziļas sarunas par mums pašām , tas ir atbalsts , kad kādai spārni nolaižas , tas ir daudzbalsīgs prieks par katru izdošanos .
Tas ir tāds spēks , tāda iekšējā vienotība .
Un kopīgā meditācija izdevās lieliska !
Paldies par šo dienu .

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 69
01.07.2022. Pēdas smiltīs.

Vakar vajadzēja padomu, spēku, tāpēc paņēmu brīvu vakaru no visiem darbu darbiem un aizbraucu līdz “melnajai” pludmalei. Tur starp lielajiem klints bluķiem bēguma laikā ir tāda īpaša vietiņa, kur pasēdēt, padomāt. Un man laimējās, piedzīvoju vienu no skaistākajiem saulrietiem, kopš esmu šeit. Es ticu, ka tad, kad mūsu laiks uz zemes ir beidzis, mūsu dvēselēm dota iespēja redzēt, kādas pēdas esam aiz sevis atstājuši - cits bērnos, bērnu bērnos, cits mežos, dārzos, dziesmās, gleznās, traukos. Kādreiz domāju – nez, kādas būs manas pēdas. Nu jau zinu.

Dzīve mazciemā – 25

25.11.2020. Sadzīves krikumi.

Kad nav laika un jaudas lielajiem ierakstiem, tad palīgā nāk izvilkumi no dienasgrāmatas.
Camino – Day 17
Day 17. Why on earth do people like sleeping in stuffy rooms? It feels as if they wouldn’t agree to sleep with a window even half-open, even if their lives depended on it.
Dzīve mazciemā – 136
23.03.2024. Parastais par neparasto jeb neparastais par parasto

Vakardien pār mazciemu un lielciemu kā īsta ragana Rumpumpele bija pārgāzies pelēks mākonis. Redzamība nekāda, viss tik’ uz tausti. Rīta daļu veltījām nesteidzīgām brokastīm četru stundu garumā. Tad ap pusdienas laiku nobraucām lejā uz biezās miglas apņemto Cudillero. Tā kā vēlme saskrieties pieri pret pieri ar kādu staigātāju neradās, doma par vīna glāzi un vēl vienu kūciņu likās ļoti pat pieņemama.