#100LaimīgasDienasNamiņā – 19. diena

Cik labi , ka mājā ir vairāki ledusskapji , ir kur pašai no sevis noslēpt kārumus 😉.
Viens tāds kārums bija paslēpts aiz ievārijumu burciņām , domāju , sagaidīs Ziemassvētkus , bet šorīt pamodos, un tikai iedomājoties par sautētiem skābiem kāpostiņiem , siekalas sāka tecēt kā prieka pilnam buldodziņam .
Tā kā bija veikala diena , tad iepirkumu groziņā ieslīdēja rukša ribiņas.
Uzkarsēta panna , kūstošs sviesta gabals , apčurkstinātas ribiņas, tur pat aprauti sīpoli un rīvēti burkāni , tad gaļu katliņā un vēl apbrūnināti kāposti , vāks virsū . Ahhh, kas par aromātu . Pēc stundas visam pievienojās pāris lauru lapas, tuč , tuč kanēlis, pipari , malts muskatrieksts . Nu jau smaržoja visa apkārtne . Vēl pēc laiciņa , katla saturam pievienojās uz pannas izkausēts, apbrūnināts cukurs .
Ak , mī un žē , tas garšu lidojums .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?

Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.

Ik reizi , kad šķiet , ka kļūstu par histēriķi , pietiek ieslēgt kādu turku seriālu , un saprotu, ka ar mani viss kārtībā. Tas, ko par šodienu varu teikt - man apkārt ir brīnišķigi cikvēki , paldies , no sirds un līdz zemei .Tik daudz atbalsta , pateicības vārdu no klientiem , facebook paziņām …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 19. diena Read More »

09.05.2025. Kamēr ieraksti lēnām top, mazais ieskatiņš

“Tikai nedzen mani kalnos, pakaļējā šasija netur,” tā telefona klausulē brēc Inga. “Es staigāju, bet lēnām, bet es iešu,” tā Tanita. Braucām uz skaisto Cares taku. Es izvēlos priekš sevis kā šofera grūtāko ceļu - braukt uz takas augšējo galu, toties viesiem vieglāka iešana, ainaviskāki skati un burvīgs krodziņš brokastu kafijai un ļoooti gardām pusdienām. Pie kam, tā kā braucu šeit jau piekto gadu un ne vienu vien reizi sezonā, man tiek bezgala gards vīns, ko saimnieks, piemiedzot ar aci, sauc par “el agua espacial” . Visiem citiem - parastais mājas vīns (arī gards, ne tuvu “el agua espacial”).

06.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Pirmais solis - labāk zīle rokā nekā mednis kokā

Dalība kulinārijas klasē uzlādēja mani ar kārtīgu smieklu, jautrības enerģiju, braucot mājās, apsolīju, ka beidzot sākšu realizēt šo ideju. Mans atskaites punkts ir Saulgrieži - klusais, maigais piedzīvošanas laiks. Tā ir sanācis, ka visi darāmie darbi vienlaikus nonākuši finiša taisnē. Tagad man vajadzēs ļoti daudz miera, spēka un loģiskuma, lai to visu realizētu.