#100LaimīgasDienasNamiņā – 19. diena

Cik labi , ka mājā ir vairāki ledusskapji , ir kur pašai no sevis noslēpt kārumus 😉.
Viens tāds kārums bija paslēpts aiz ievārijumu burciņām , domāju , sagaidīs Ziemassvētkus , bet šorīt pamodos, un tikai iedomājoties par sautētiem skābiem kāpostiņiem , siekalas sāka tecēt kā prieka pilnam buldodziņam .
Tā kā bija veikala diena , tad iepirkumu groziņā ieslīdēja rukša ribiņas.
Uzkarsēta panna , kūstošs sviesta gabals , apčurkstinātas ribiņas, tur pat aprauti sīpoli un rīvēti burkāni , tad gaļu katliņā un vēl apbrūnināti kāposti , vāks virsū . Ahhh, kas par aromātu . Pēc stundas visam pievienojās pāris lauru lapas, tuč , tuč kanēlis, pipari , malts muskatrieksts . Nu jau smaržoja visa apkārtne . Vēl pēc laiciņa , katla saturam pievienojās uz pannas izkausēts, apbrūnināts cukurs .
Ak , mī un žē , tas garšu lidojums .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

**
Kārtējā smagā saruna par attiecībām, pieķeršanos, mīlestību. Paziņas meita, kas it kā neklausās, ļoti aizņemta ar Bohēmas muguras masēšanu, ar acs kaktiņu vēro mūs. Paziņai acis slapjas, runā klusiņām par sāpi, izjukušajām attiecībām. Kādā brīdi mazā pienāk klāt...
Dzīve mazciemā – 130
22.10.2023. Namiņa rīta stāsti – 30

Abas daiļavas, kārtīgi trakojušas četras dienas, izguļ reibumu, gaidot ciemos kavalieri, kurš sola jautrību nākamajai nedēļai. Dāmu trakulība atnesusi pirmo sniegu kalnos, mums, lejā, rudens drēgnumu un to īpatnējo smaržu gaisā.

Dzīve mazciemā – 131
25.11.2023. Pavisam parasta diena

Parasts sestdienas rīts, kad pēc divām ļoti noslogotām nedēļām gribēju nedaudz pagulēt. Nja, gribēji gan! Vispirms, kad vēl aiz loga piķa melna nakts ar spožām zvaigžņu podziņām, žēlabaini ņurkstot, zemsegas valstībā ielīda Lakšmi, īpaši nekautrējoties izbrīvēt sev labāko vietiņu. Tad, tik tikko pirmā gaismas strēlīte, manā ausī savu rīta brēcienu - kaut ko starp govs māvienu, ēzeļa ii-aaa un kaķa ņaudienu - iebļāva Nansija. Brēciens tika papildināts ar maigo naga žestu - viegli paķerts mans deguna gals un vilkts uz savu pusi, sak - vai tu mani klausies.

Dzīve mazciemā- 87
22.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 3

Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.

Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.