Facebook atmiņas stāsta , ka pirms četriem gadiem , es, savākusi krietnu kaudzi ar dokumentiem , atļaujām , devos 500 + km braucienā , šķērsojot triju provinču robežas , pēc mazās lūšu meitenes Nansītes . Toreiz , i iedomāties nevarēju , kādu prieku , mieru , draiskulību un neizmērojamu uzticību , mīlestību viņa ienesīs . Līdz ar Nanšuku atgriezās Lakšmi dzīves prieks , drošības sajūta . \Viņas abas ir manas dabas atspulgi , mans pagarinājums .
Nē , lai kā gribētu , klēpja un glaudāmkaķis no Nanšuka nesanāk , no ūdens un ķemmes bēg kā es no zivju smārda . Viņa ir īsts brīvmīles īemiesojums – var gulēt uz cakainiem spilveniem , bet tikai mirkli , kamēr es guļu , tad vajag ārā , kur var govis , aitas pieskatīt , dzenāt ķirzakas , tauriņus , putneļus un apkarot ūdensžurkas . Lai man nebūtu skumji , šēžot pie rakstāmdarbiem , pa brīdim tiek pienesta kāda pele/žurka , kāds putns , un tad sākas vārdos neaprakstāma jautrība .
Bet , kad pienāk tās retās pārmīļuma reizes , kad viņa apguļas blakus uz spilvena , piever acis , ar ķepu pievelk manu roku sev klāt un ieslēdz klusos mandeļu gaņģus , manī ielīst pilnīgs miers un laimības sajūta .
Dienās , kad īpaši mani uzvaktē , zinu , jāpieskata veselība , viņa mani ļoti jūt .
Dziļā pateicībā un mīlestībā par iespēju būt kopā ar šo skaisto , gudro , graciozo būtni….