Facebook atmiņas stāsta , ka pirms četriem gadiem , es, savākusi krietnu kaudzi ar dokumentiem , atļaujām , devos 500 + km braucienā , šķērsojot triju provinču robežas , pēc mazās lūšu meitenes Nansītes . Toreiz , i iedomāties nevarēju , kādu prieku , mieru , draiskulību un neizmērojamu uzticību , mīlestību viņa ienesīs . Līdz ar Nanšuku atgriezās Lakšmi dzīves prieks , drošības sajūta . \Viņas abas ir manas dabas atspulgi , mans pagarinājums .
Nē , lai kā gribētu , klēpja un glaudāmkaķis no Nanšuka nesanāk , no ūdens un ķemmes bēg kā es no zivju smārda . Viņa ir īsts brīvmīles īemiesojums – var gulēt uz cakainiem spilveniem , bet tikai mirkli , kamēr es guļu , tad vajag ārā , kur var govis , aitas pieskatīt , dzenāt ķirzakas , tauriņus , putneļus un apkarot ūdensžurkas . Lai man nebūtu skumji , šēžot pie rakstāmdarbiem , pa brīdim tiek pienesta kāda pele/žurka , kāds putns , un tad sākas vārdos neaprakstāma jautrība .
Bet , kad pienāk tās retās pārmīļuma reizes , kad viņa apguļas blakus uz spilvena , piever acis , ar ķepu pievelk manu roku sev klāt un ieslēdz klusos mandeļu gaņģus , manī ielīst pilnīgs miers un laimības sajūta .
Dienās , kad īpaši mani uzvaktē , zinu , jāpieskata veselība , viņa mani ļoti jūt .
Dziļā pateicībā un mīlestībā par iespēju būt kopā ar šo skaisto , gudro , graciozo būtni….
#100LaimīgasDienasNamiņā – 67. diena
Citi raksti
09.05.2021. Vētra nāk
Pamodos no dobja “bums, bums, bums”. Ak, nē! Laika prognoze piepildījusies, sākusies vētra. Ar puspievērtām acīm, taustoties, gaismu neieslēdzot, eju uz vannas istabu aizvērt logu. Kamēr tieku atpakaļ līdz gultai, vējš pieņēmies spēkā un aurodams rausta plānās alumīnija durvis, draudot tās izgāzt. Dzirdu, kā blakusmājā aizcērtas balkona durvis, un mani pie mājas sienas piekārtie vēja zvani sāk haotiski šķindēt.
27.08.2023. Fotodienas Silmačos
Šī ir maģiska vieta, kas paceļ pāri okeānam, kalniem, mazliet pāri košajām ikdienām, tāda pārpasaulīga paļaušanās sajūta. Tā ir arī visiem, kuri atbrauc uz Astūriju, te ir tā vieta, kas paceļ pāri trauksmainajai ikdienai, nebeidzamajiem telefona zvaniem, domām par (ne)padarītiem darbiem. Tu pēkšņi paliec pats ar sevi, savu sirds ritmu, savu elpu, savu fizisko ķermeni, kurš, izrādās, var vairāk kā esi domājis.
IR !!! Sertifikācija nokārtota, uzaicinājums sertificēties augstākajā līmenī ( tik dažiem no grupas ) saņemts .Šodien viss , gulēt , atpūsties un nomierināt spiedienu , kurš uzkāpis aplam nejaukā augstumā .Paldies abām atbalstītājām , kuras piekrita būt par izmēģinājuma trusīšiem maniem kursa biedriem !Ceļu paveiks ejošais. #100LaimīgasDienasNamiņā P.S sataupītais kārums pelnīti izbaudīts