#100LaimīgasDienasNamiņā – 17. diena

Siltās dienas silda zemi , silda prātu un sirdi . Mazie stādiņi saņēmušies , aug griezdamies , līdz ziemai būs krietni saņēmušies .
Starp konsultācijām, dārza darbiem , pirksti un adatas prasa savu tiesu .
Rudens – ziemas periodā saulīte riet kā ar zeltu apklājusies , viss okeāns laistās un mirguļo, viļņi uzmet baltu putu cepuri un tūlīt ietinas zelta sagšās .
Rīti , tie vasarā zeltaini , bet rudenī , debesis krāsojas sārti – lillā krāsā , koku silueti , pret debesīm , zīmē savus stāstus.
Mums , te lejā, viss koši zaļš, saulīte rotājas, bet augstajās kalnu galotnēs zemi sedz pirmais sniegs . Tā mani pirksti , Asturijas dabas stāstus , ievirpināja trijos zeķu pāros . Saullēkta zeķes tikko no adatām , vēl “ siltas”

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

26.07.2023. Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu? Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst. Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas - lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.

12.02.2023. Atdodiet saulīti

Drīz būs trīs pilni gadi, kopš dzīvoju mazciemā, savā zemeņu sapņa krāsas namiņā. Trešā ziema. Brr. Šogad ir īstā Astūrijas ziema – ir vētras, ir lietus periodi, ir saulainas dienas, un jau piekto nedēļu naktīs termometra stabiņš nepaceļas virs nulle grādiem, vairāk atrodas zem. Brīžiem ir tik auksti, ka šķiet, acu āboli sasals, tad atļaujos pačīkstēt draudzenēm, ka tad, kad sasalšu, lai brauc ar lodlampām atsildīt. Naktis, ooo, tas ir īsts izaicinājums, īpaši pārģērbšanās nakts biezajā tērpā...

Ik reizi , kad šķiet , ka kļūstu par histēriķi , pietiek ieslēgt kādu turku seriālu , un saprotu, ka ar mani viss kārtībā. Tas, ko par šodienu varu teikt - man apkārt ir brīnišķigi cikvēki , paldies , no sirds un līdz zemei .Tik daudz atbalsta , pateicības vārdu no klientiem , facebook paziņām …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 17. diena Read More »

06.07.2021. 6. jūlijs

Kad ārā sāk smaržot liepas, lilijas un studentu neļķes, kad gaisā parādās tā dīvainā vasaras pilnbrieda smarža, kad vējš matos un dzintars nāk krastā, tuvojas tā diena, kad Augšā konsīlijums nolēma, ka uz Zemes ir pārāk mierīga dzīve, tāpēc jāsūta Iveta - es. Ko viņi tur bija sadomājušies - nezinu, vēl mazāk apjaušu, ko es pati domāju, iesniedzot savu lielo dzīves biznesa plānu.