Siltās dienas silda zemi , silda prātu un sirdi . Mazie stādiņi saņēmušies , aug griezdamies , līdz ziemai būs krietni saņēmušies .
Starp konsultācijām, dārza darbiem , pirksti un adatas prasa savu tiesu .
Rudens – ziemas periodā saulīte riet kā ar zeltu apklājusies , viss okeāns laistās un mirguļo, viļņi uzmet baltu putu cepuri un tūlīt ietinas zelta sagšās .
Rīti , tie vasarā zeltaini , bet rudenī , debesis krāsojas sārti – lillā krāsā , koku silueti , pret debesīm , zīmē savus stāstus.
Mums , te lejā, viss koši zaļš, saulīte rotājas, bet augstajās kalnu galotnēs zemi sedz pirmais sniegs . Tā mani pirksti , Asturijas dabas stāstus , ievirpināja trijos zeķu pāros . Saullēkta zeķes tikko no adatām , vēl “ siltas”
