#100LaimīgasDienasNamiņā – 17. diena

Siltās dienas silda zemi , silda prātu un sirdi . Mazie stādiņi saņēmušies , aug griezdamies , līdz ziemai būs krietni saņēmušies .
Starp konsultācijām, dārza darbiem , pirksti un adatas prasa savu tiesu .
Rudens – ziemas periodā saulīte riet kā ar zeltu apklājusies , viss okeāns laistās un mirguļo, viļņi uzmet baltu putu cepuri un tūlīt ietinas zelta sagšās .
Rīti , tie vasarā zeltaini , bet rudenī , debesis krāsojas sārti – lillā krāsā , koku silueti , pret debesīm , zīmē savus stāstus.
Mums , te lejā, viss koši zaļš, saulīte rotājas, bet augstajās kalnu galotnēs zemi sedz pirmais sniegs . Tā mani pirksti , Asturijas dabas stāstus , ievirpināja trijos zeķu pāros . Saullēkta zeķes tikko no adatām , vēl “ siltas”

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 17. diena
Siltās dienas silda zemi , silda prātu un sirdi . Mazie stādiņi saņēmušies , aug griezdamies , līdz ziemai būs krietni saņēmušies .Starp konsultācijām, dārza darbiem , pirksti un adatas prasa savu tiesu .Rudens - ziemas periodā saulīte riet kā ar zeltu apklājusies , viss okeāns laistās un mirguļo, viļņi uzmet baltu putu cepuri un …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 17. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 64
06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?

Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.

Dzīve mazciemā – 42

14.06.2021. Baidīties nedrīkst runāt! Kur likt komatu?

Skats, ko vakar no rīta redzēju pa logu, skaidri rādīja, ka ne ar ko labu diena nebeigsies. Okeāns bija tādā miglā ietīts, ka ne saredzēt, ne saskatīt. Pāris stundas vēlāk bieza, balta migla kā piena-auzu pārslu ķīselis nolaidās pār pagalmu, skaņas kļuva tālas, līdzīgi kā tad, kad aizkrīt ausis. No viena pagalma stūra vairs neredzēja otru, gaiss kļuva spiedīgs, putni pārstāja dziedāt, iestājās draudīgs klusums. Jūtot, ka nebūs labi, steidzu pie sētas atsiet lielo puķu zirņu sienu.
Dzīve mazciemā – 13

12.07.2020. Pirmais viesis.

Šodien ir īsts “viento del norte” laiks. Saule paslēpusies aiz pelēko mākoņu aizkariem, nomācies, tumšs, spiedīgi karsts, un vējš tāds, ka gāž no kājām. Šī ir tā diena, kad nolemju iztikt bez smilšu pīlinga sejai, atsakos no āra darbiem un lieku mieru arī telpu pucēšanai. Uzliku fona mūziku par trako ziemeļvēju, Lakšmi priecīga ieritinājās uz ceļiem. Murrā tik skaļi un hipnotizējoši veras man acīs, ka nolieku adīkli malā. Lai notiek, šodien vērpsim stāstus.