#100LaimīgasDienasNamiņā – 18. diena

Piektdiena , paskatoties atpakaļ, ražīga nedēļa izdevusies . Krietni dārzā pastrādāts , adāmadatas sadancojušas trīs zeķu pārus, protams , mans pamatdarbs ar nav novārtā atstāts .
Ir ļaudis ,kuri saka, ka darbu nevarot mīlēt , bet es mīlu savu darbu , mīlu tā darba augļus . Tā ir neizsakāmi pacilājoša, aizkustinoša sajūta, kad redzi , kā cilvēki mainās , kā ierauga savas stiprās puses , kā sāk piepildīt savus sapņus . Un tad es raudu , no prieka , no gandarījums , no pateicības , ka man tas dots .
Šovakar izdevās brīnišķīgs zooms par Saturna un Plutona stāstiem .
Arī daba iesaistījās , ar pērkondārdiem un zibens svecēm .
Lakšmi ir viedoklis , drošāk savā mājiņā un paslēpt degunu !
Lai mierīga nakts !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

26.05.2025. Kad aizraujas elpa

Maija beigās kalnu pilsētiņās, ciematos sāk svinēt viduslaiku svētkus. Uz pāris esmu bijusi, pārsvarā - nopūta. Bet daži tiešām jauki: interesanti izstrādājumi, gardi sieri, no viena pat pīts groziņš atceļoja. Nu, jā, esmu laikam Latvijas tirdziņu atmosfēras, piedāvāto preču daudzveidības izlutināta. Bet, ja nelīst, ja brīvdiena, ja vieta, kur nekad neesmu bijusi, degviela mašīnā ir – braucu. Pirmais pārsteigums - mana navigācijas sistēma atteicās ar mani runāt.

19.04.2021. Par maz ir kaut ko radīt, tas jāmāk labi pārdot. /Lilija/

Rītu pār mazciemu satricināja mans mēmais kliedziens. Ja ar tām rīklē iesprūdušajām skaņām varētu nogalināt, tad... Zaļās mājas kaķu armija nograuzusi, nobradājusi visus manus tomātu stādiņus, saplēsuši kūdras podiņus. Stāvēju, skatījos ar drebošu lūpu un domās meklēju “Emīla bisi”. Dziedi vai raudi, bet svētdien būs jātiek uz 40+ km attālo Grado tirgu.

31.10.2021. Kam Helo Vīns, man - Helo Kaķis

Vakar, pareizāk sakot, šorīt agri no rīta, pēc dobes rakšanas, daudzu citu mazo darbiņu apdarīšanas , labi sadzērusies salvijas tēju, iekritu gultā puskomas stāvoklī. Nezinu, cik ilgi vai neilgi gulēju, bet, kad izdzertais tējas daudzums rosināja uz pamošanos, aiz loga vēl bija tumsa, tik pie pašas pamalītes tāda knapi samanāma gaismas strēlīte.

Pavērusi pusi no vienas acs, mēģinot noturēt miegaino ķermeni līdzsvarā, klunkurēju pāri istabai uz laimes un viegluma telpu. Kaut kur pusceļā starp gultu un lielo krēslu kaut kas silts, mīksts, izjūkošs patrāpījās zem pēdas un apķēra potīti. Mana sirds pamira, atmodos zibenīgi līdz ar sulīgu bļāvienu.

09.07.2023. Viesi namiņā – 2. daļa

Astoņu dienu jautrais karuselis noslēdzies, maza atpūta, un pēc trim dienām griezīsim atkal to ratu. Liktenis man uzdāvināja tikšanos ar trim jaukām odziņdāmām. Oi, šis bija smeķīgi. Man no jauna iemācīja jauno vārdu p...tc. Šis vārdiņš lietojams ik reiz, kad ierauga ko ļoti skaistu, neparastu, bauda ko ļoti garšīgu. Pareizais apzīmējums atnāk nedaudz vēlāk, pirmais izskrien šis te, un tas bija jautri.