Hospitalero – 6. daļa

Šo es teicu sev, kad sāku savu Camino, tagad novēlu katram, kas to iet:

Neklausies, ko runā apkārt, sadzirdi tikai savu ķermeni. Tev nav nevienam nekas jāpierāda, šai dzīvē esi tikai priekš sevis, lai darītu laimīgu sevi. CEĻŠ Tev parādīs, pateiks to, ko pasaule noklusē, Tu ieraudzīsi savu iekšējo gaismu, savu bagātību. Un tikai Tavā paša ziņā – noticēt, pieņemt vai aizmukt krūmos!

Buen Camino katram, kurš iet savu CEĻU, vienalga vai pilsētas ielās, lauka plašumos vai dziļi sirdī!

This is what I said to myself when I started my Camino. Now I say this to everyone who will walk it:

Do not listen to what people talk, only hear your body. You do not have to prove anything to anyone – you are only for yourself in this life, to make yourself happy. The WAY will show and tell you what the world will not. You will discover and see your own light, your inner treasure. And it is only up to you to believe it, accept it or run away.

Buen Camino to anyone who is walking their own WAY be it in the streets of a city, vast fields or deep in one’s heart!

Buen Camino my dear Teresa CasalHelena Valovic! ❤️ ❤️

Citi raksti

27.08.2023. Fotodienas Silmačos

Šī ir maģiska vieta, kas paceļ pāri okeānam, kalniem, mazliet pāri košajām ikdienām, tāda pārpasaulīga paļaušanās sajūta. Tā ir arī visiem, kuri atbrauc uz Astūriju, te ir tā vieta, kas paceļ pāri trauksmainajai ikdienai, nebeidzamajiem telefona zvaniem, domām par (ne)padarītiem darbiem. Tu pēkšņi paliec pats ar sevi, savu sirds ritmu, savu elpu, savu fizisko ķermeni, kurš, izrādās, var vairāk kā esi domājis.

It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
Vakar bija auksts vakars , vēl aukstāka nakts , mūs apciemoja salna . No rīta , izejot atvērt siltumnīcas durvis , pieneņu lapas viegli kraukšķēja . Bet !!! Tas trakais puķuzirnis , mīļkaimiņu mājas aizsegā, atbalstījies pret žogu , iesmej par aukstumu un parāda salnai savu koši sarkano ziedu mēli .Līdz kalendārā gada beigām palikusi …

Hospitalero – 6. daļa Read More »

24.05.2022. Retrīts. Kā viss sākās. Ierašanās.

Ziemā, vadot “Mērķu” grupu, dažas dalībnieces izteica vēmi tikties klātienē un pastrādāt ar jaunapgūtajām tehnikām. Online formāts ir labs, bet nekas nespēj aizvietot klātienes tikšanos, sarunas, kopīgas pasēdēšanas, pārdzīvojumus. Tā tapa ideja par pasākumu, kuru lepni dēvē par retrītu. Uh, manī uzjundīja duāla enerģija - no vienas puses tik ļoti gribējās atkal strādāt tiešajā saskarsmē ar grupām, interese, kādas tad viņas būs “dzīvajā”, nevienu iepriekš satikusi nebiju, no otras - tas būs liels izaicinājums man, kā tikšu galā ar septiņām spilgtām personībām, vai izdosies izveidot vienotu grupu, vienotu enerģiju, tik galā ar 101 saimniecisko jautājumu. Un pirmais izaicinājums nav ilgi jāgaida...