Latvijā sniegs , mums salna , tāda pamatīga . Kaķi apjukumā cilāja kājas un iespruka atpakaļ gultā , dziedot protesta serenādes.
Krāmēju garšvielu kastīti , nav plašs klāsts , esmu gana konservatīva garšvielu izvēlē . Iztikas minimums : vairāku veidu pipari , muskatrieksts , krustnagliņas, ķimenes, kanēlis , kāds pikantāks maisījums , vaniļa , dažādas esences kūkām. Dzīvojot Asturijā , klāt nākušas kūpinātās paprikas divas garšas un safrāns .Paprika un safrāns kļuvuši neatņemamu ēdienu gatavošanas līdzbiedriem .
Dzīve , tā pat kā ēdiens ir gardāki , bagātāki , ja tos papildina ar garšvielām .
Manas dzīves galvenā garšviela ir mīlestība , visplašākajā nozīmē .
Arī laimīgajām dienām ir ēnas maliņas – saplīsa mana mīļā kafijas krūze . Tā gadās , ja mājās ir slidenas kāpnes un divi , gar kājām ložņājoši , kaķi !
Citi raksti
Rīts, kā parasti, pienāk daudz par agru, abas kaķu dāmas samiegojušās, visai naidīgi uztver modinātāja zvanu, Viņām pret viesiem ir jūtas. Eju lejā uz otrās mājas virtuvi, tā ir lielāka, plašāka, vairāk vietas, kur rīkoties. Ko līdz ieslēdzu jauno, speciāli šim pasākumam pirkto kafijas automātu, gar stūri parādās Irēnas stāvs.
Tūrisma sezona rit pilnā sparā. Ja vēlies tikt uz kalnu takām, kādu īpašo pludmali, jāceļas laicīgi, ļoti laicīgi. Astūrija ir liela un tomēr maza. Ja vieta 10 mašīnām, tad vienpadsmito nekādi neiespiest.
13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.
Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.
Vakar modinātājs zvanīja, kad saulīte vēl pat uz otriem sāniem nebija pagriezusies, aiz loga melna nakts, acu plakstiņi smagi kā akmens bluķi. Uz tausti centos atrast brilles, ieslēgt gaismu. Manas nakts aktivitātes abās kaķu dāmās izsauca lielu neapmierinātību, ko Lakšmi izpauda sev raksturīgajā veidā - aši iekost pirmajā ķermeņa daļā, kas pa zobam, un ātri palīst apakšā zem segas. Redzot, ka nejokojos, tiešām celšos, Nansija ar sašutumā savilktu ģīmīti jož lejā pa kāpnēm, gandrīz nogāžot manu nestabilo, samiegojušos stāvu - sak, ja reiz piecēlies, tad baro! Pusotras stundas laikā izdodas sapakot, izpakot, no jauna sapakot pēdējo lielo kasti ar pasūtījumiem, ar vienu roku pacelt neizdodas, smaga.