#100LaimīgasDienasNamiņā – 12. diena

Rudens ir dažādu svētku laiks , kad pagasti dižojas savā starpā . Protams , ja skatās ar Latvijas mēroga acīm , tad skumja nopūta vien sanāk , bet asturieši prot priecāties arī par vienu galdiņu siera . Galvenais ir sanākt kopā , iedzert sidru vai vīnu , paklausīties dūdas , apspriest jaunumus .
Jūdzu savu Silvī un devāmies uz Boalu , nelielu pilsēt-ciematiņu kalnos , pavisam netālu no Asturijas -Galīsijas robežas . Kā jau visi kalnu ceļi , serpentīns aiz serpentīna , bet esmu jau uztrenējusies . Pirmais izaicinājums – atrast stāvvietu mašīnai , tuvākā vieta , pusotrs kilometrs no svētku vietas , bet , arī tas ir normāli , pierasts.
Boala nedaudz lielāka kā vienas galvenās ielas pilsēt-ciemats , mazās ieliņas kā asinsvadi cilvēka ķermenī , sazaroti vijas ap divām galvenajam , garajām ielām , skolas sporta zāle , kur norisinās pasākums uzcelta tādā kā ieplakā . Daudz policistu , parasti , šādos pasākumos , viņi piever acis uz nevietā novietotām mašīnām , bet ne Boalā . Pirmo reizi redzēju kā cilvēkiem sodus izraksta.
Tirgotāji iekārtojušies trijās rindās , medu tirgoja kādi seši saimnieki , pārītis ar sieriem , dažādiem gaļas izstrādājumiem , vienā stendā vīni un liķieri , vēl pārītī empanadas un citi miltu izstrādājumi , cerēju tikt pie maizes , bet tā , kas bija , neuzrunāja 😞 . Toties , bija safrāna un piparu kungs , papildināju savus krājumus , iepirku dāvanām , pasūtījumiem , tiku arī pie kaltētajiem saldajiem pipariem , no kā taisa manu iecienīto paprikas pulveri .
Apkrāvusies ar eikaliptu , kastaņu un vēl dažādam medus burkām , tipināju kalnā uz mašīnu . Secinājums , lejā ar tukšu somu bija vieglāk iet 🙂.
Rīt , vēl vienā kalnu pilsēt-ciematā slavenie kapātās gaļas desas svētki . Skan vareni , vai ne ? Ech , šoreiz izlaidīšu , mēneša degvielas norma jau izbraukta .
Chosco, tā šo produktu sauc , gatavo no veseliem gaļas gabaliem , ari mēles , tāds īsts kreptīgs uz maizes uzgriežamais , vai mīklas garoziņā apcepts , labs , ātrs , sātīgs otrais ēdiens .
Šie svētki tiek svinēti 11.reizi .
Mājās , sevi salutināju ar gardu vistas ēdienu : sagriež vistas krūtiņu nelielos gabalos , strauji apcept sakarsētā sviestā , pievieno smalki sakapātu sīpolu , sarīvētus burkānus , gabaliņos sagrieztu papriku , pārkaisa ar paprikas pulveri , maltu muskatriekstu , pipariem , ( man garšo kanēlis , tāpēc pieberu arī to ) maisot apcept , pieber malto valriekstu pulveri ( pati kaltēju , malu ) un pielej glāzi baltvīna , ļauj izsutināties , kad šķidrums viss sasūcies , pieleju kulinārijas krājumu , ļauju uzburbuļot un gatavs . Ja mērcīti gribas biezāku , pievienoju sarīvētu sieru .
Kartupeļus novāriju ar tuč- tuč safrānu , saspiedu biezenī . Ņammmm
Mana biksmāte ,kad padalījos ar gatavojamo gardumu , nosauca mani par izvirtušu cilvēku 🙂

#100LaimīgasDienasNamiņā

#BraucCiemos

Citi raksti

18.03.2021. Rīts Mazciemā

No paša agrā rīta lija, ne tā - pavasarīgi, bet no sirds, Asturijas gaumē. Kaķi paprasījās zem segas un, dibenus pret logu pagriezuši, skaidri pauda attieksmi pret esošajiem laikapstākļiem. Bet šeit ir dīvaino laikapstākļu karaļvalsts...

Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 12. diena Read More »

22.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Saskaitīju, šis ir 10. solis

Aiz loga kopš vakardienas ārdās Dana. Visi saimniekus mīlošie suņi ar mieru staigāt pamperos. Mani kaķi – nē! Sēž, brēc pie durvīm, ārā vajagot. Atveru, pabāž degunu un, aši apcirtušies, pazūd augšā gultā uz apsildāmā palaga.

Kaut kad dienas vidū ziņās parādījās, ka Danai vienai skumji palicis, kompānijā nākšot kaut kāds uragāns Larry. Man šķiet, ka šāds scenārijs jau ir bijis, tāpēc, drošs paliek drošs, rikšiem uz siltumnīcas pusi, uzkraut esošajiem akmeņiem vēl pārīti. Dažās minūtēs esmu slapja līdz ādai un arī apzūdu augšā gultā uz apsildāmā palaga, drebināmies visas trīs.

- "Iveta, tu taču mazgāji otrajai istabiņai logus?”, Daniels tincina.

– "Jā, kaut kas nav kārtībā?"