Rudens ir dažādu svētku laiks , kad pagasti dižojas savā starpā . Protams , ja skatās ar Latvijas mēroga acīm , tad skumja nopūta vien sanāk , bet asturieši prot priecāties arī par vienu galdiņu siera . Galvenais ir sanākt kopā , iedzert sidru vai vīnu , paklausīties dūdas , apspriest jaunumus .
Jūdzu savu Silvī un devāmies uz Boalu , nelielu pilsēt-ciematiņu kalnos , pavisam netālu no Asturijas -Galīsijas robežas . Kā jau visi kalnu ceļi , serpentīns aiz serpentīna , bet esmu jau uztrenējusies . Pirmais izaicinājums – atrast stāvvietu mašīnai , tuvākā vieta , pusotrs kilometrs no svētku vietas , bet , arī tas ir normāli , pierasts.
Boala nedaudz lielāka kā vienas galvenās ielas pilsēt-ciemats , mazās ieliņas kā asinsvadi cilvēka ķermenī , sazaroti vijas ap divām galvenajam , garajām ielām , skolas sporta zāle , kur norisinās pasākums uzcelta tādā kā ieplakā . Daudz policistu , parasti , šādos pasākumos , viņi piever acis uz nevietā novietotām mašīnām , bet ne Boalā . Pirmo reizi redzēju kā cilvēkiem sodus izraksta.
Tirgotāji iekārtojušies trijās rindās , medu tirgoja kādi seši saimnieki , pārītis ar sieriem , dažādiem gaļas izstrādājumiem , vienā stendā vīni un liķieri , vēl pārītī empanadas un citi miltu izstrādājumi , cerēju tikt pie maizes , bet tā , kas bija , neuzrunāja 😞 . Toties , bija safrāna un piparu kungs , papildināju savus krājumus , iepirku dāvanām , pasūtījumiem , tiku arī pie kaltētajiem saldajiem pipariem , no kā taisa manu iecienīto paprikas pulveri .
Apkrāvusies ar eikaliptu , kastaņu un vēl dažādam medus burkām , tipināju kalnā uz mašīnu . Secinājums , lejā ar tukšu somu bija vieglāk iet 🙂.
Rīt , vēl vienā kalnu pilsēt-ciematā slavenie kapātās gaļas desas svētki . Skan vareni , vai ne ? Ech , šoreiz izlaidīšu , mēneša degvielas norma jau izbraukta .
Chosco, tā šo produktu sauc , gatavo no veseliem gaļas gabaliem , ari mēles , tāds īsts kreptīgs uz maizes uzgriežamais , vai mīklas garoziņā apcepts , labs , ātrs , sātīgs otrais ēdiens .
Šie svētki tiek svinēti 11.reizi .
Mājās , sevi salutināju ar gardu vistas ēdienu : sagriež vistas krūtiņu nelielos gabalos , strauji apcept sakarsētā sviestā , pievieno smalki sakapātu sīpolu , sarīvētus burkānus , gabaliņos sagrieztu papriku , pārkaisa ar paprikas pulveri , maltu muskatriekstu , pipariem , ( man garšo kanēlis , tāpēc pieberu arī to ) maisot apcept , pieber malto valriekstu pulveri ( pati kaltēju , malu ) un pielej glāzi baltvīna , ļauj izsutināties , kad šķidrums viss sasūcies , pieleju kulinārijas krājumu , ļauju uzburbuļot un gatavs . Ja mērcīti gribas biezāku , pievienoju sarīvētu sieru .
Kartupeļus novāriju ar tuč- tuč safrānu , saspiedu biezenī . Ņammmm
Mana biksmāte ,kad padalījos ar gatavojamo gardumu , nosauca mani par izvirtušu cilvēku 🙂
Citi raksti
Katrs viesis tiek sagaidīts ar īpašu jūtu kokteili, kurā sastāvdaļas mijas vietām un proporcijām, ir gan bažas “vai patiks”, gan neviltots prieks un laimības sajūta, ir ilgas, ir satraukums par sevi, vai pratīšu attiecīgi uzvesties, uzminēt, sajust vēlmes, kā atreaģēšu, ja labāk situēti cilvēki vēlēsies mani pamācīt u.t.t. Tas viss pieder pie manas jaunās nodarbes, ko tikai vēl apgūstu. Kā bērns, kas stingri nolēmis iemācīties iet, bet kājeles pinas un ķeras, gāžot mazo stiprinieku gar zemi. Tā ari es - ar katru viesi ko jaunu iemācos, pirmkārt, jau saviem ērkšķiem uzlikt maigas micītes.
Abpusēji vienojāmies, ka pirmo dienu vajag mieriņā, tāpēc vairāk kā divu stundu garās brokastis šķiet pārāk steidzīgas. Starp mums ir tāda kā telepātija - viena padomā, otra atbild. Pašām smiekli nāk. Abas kaķu dāmas arī atzina Lienu par labu esam, abas pieskrēja, kārtīgi noberzējās gar kājām, iezīmējot savu teritoriju. Lai tā īsti iezīmētu dienu “mieriņā”, devāmies pabeigt 10,5 metrus garās puķu dobes rakšanu.
25.08.2020. Politika un daba, 2. daļa.
Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc. Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem - Somiedo.