Dzīve mazciemā – 112

Namiņa rīta stāsti – 23

Kā rīts, tā jaunas krāsas, jaunas cakas.

Šogad maniem viesiem nāksies raudzīties uz to, kas ir, ne pētīt to, kā pietrūkst.

Pēdējo pusotru nedēļu dārzā strādāt var tikai no rīta vai īsi pirms saules rieta. Pārējā laikā maksimums ar ūdens šļūteni kaut ko laistīt, arī sevi.

Tās retās piles, kas naktī nopil, iztvaiko, līdz zemei nenonākušas. Dažas dobes baidos ravēt, labāk, lai nezāles zemi sedz, tik apgriežu.

Toties kādas domas galvā kārtojas… Pamazām rakstu rudens lekcijas.

Šodien Stihiju grupas bikuci dabūs.

Ir labi.

Dzeru rīta tēju un dungoju lietus dziesmiņu.

Jūs prasāt, kas ar spiedienu. Nemainīgi, reta diena, kad augšējais zem 150, priecājos, ka apakšējais neiet 90 pāri. Mācos kustēties lēnām un beigt stresot, “ko par mani padomās”.

Liels dārza spams! Ak, un pa retam kāda bite parādās.

Citi raksti

31.07.2022. Liena. Otrā diena.

Mūs abas saista ne tikai 12 gadi pazīšanās, bet arī astroloģiskās, psiholoģiskās, mākslas un pat lauksaimniecības un politikas tēmas. Katra tējas/kafijas dzeršana, vienkārša apsēšanās uz akmens ieilgst nepiedodami ilgi, jo man tik ļoti gribas parādīt šejienes skaistumu. Saprotot, ka nepaspēsim i simto daļu, vienojamies, ka labāk mieriņā ar baudu mazāk nekā skrienot daudz. Svētdiena, lielā tirgus diena Grado. Jau laicīgi brīdinu Lienu, ka būs dziļa vilšanās un šoks, tomēr braucam.

Bezgala skaists pilnmēness apspīdēja namiņu , pa solītim nāku ārā no darbu komas stāvokļa . Pēdējās divas nedēļas bija izaicinājumu un darbu pilnas + četras dienas un naktis aukstums pārbaudīja manu izturību , piedevām pakoju lielās pakas uz Latviju , protams , abas kaķu dāmas mani iepriecināja ar pāris jauniem namiņa iemītniekiem , tagad periodiski …

Dzīve mazciemā – 112 Read More »

13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.

Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.
(…) nē , dvēsele man neizputēs , es visu naudu lieku stutēs (….)Tā dziedāja ,,Pērkons " , kamēr es tupus , rāpus darbojos pa lielo puķu dobi .Stutes , kas ir manas stutes , kur es visu lieku , kas baro manu dvēsli ?Pieredze , tā noteikti ir mana lielā stute ; zināšanas , prasme …

Dzīve mazciemā – 112 Read More »