Vētra, rīb durvis , logi. Palma ar zariem zemi slauka, okeāns bangojas, tā varenais Plutons svin savu ieiešanu Ūdensvīra zīmē. Uzbango, lai aiziet vecais, dodot vietu jaunajam.
Visa diena pagāja lejot īpašās sveces un gatavojot Plutona lekciju Auna zīmē dzimušajiem . Vakarā zooms , izdevās jaudīga saruna. Gandarījums un smaids līdz pat ausu ļipiņām.
Un vēl , top īpašs lakats , kāfam īpašam cilvēkam 😉
Citi raksti
13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.
Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.
14.06.2021. Baidīties nedrīkst runāt! Kur likt komatu?
Skats, ko vakar no rīta redzēju pa logu, skaidri rādīja, ka ne ar ko labu diena nebeigsies. Okeāns bija tādā miglā ietīts, ka ne saredzēt, ne saskatīt. Pāris stundas vēlāk bieza, balta migla kā piena-auzu pārslu ķīselis nolaidās pār pagalmu, skaņas kļuva tālas, līdzīgi kā tad, kad aizkrīt ausis. No viena pagalma stūra vairs neredzēja otru, gaiss kļuva spiedīgs, putni pārstāja dziedāt, iestājās draudīgs klusums. Jūtot, ka nebūs labi, steidzu pie sētas atsiet lielo puķu zirņu sienu.
Saulīte pakāpusies augstu kalnā. Caur sniegiem, lietiem, puteņiem jūtama pavasara smarža. Šis ir laiks, kad gribas atvērt durvis kam jaunam — varbūt kam iepriekš nepaspētam, neapgūtam. Bet, lai to izdarītu, kādas citas durvis jāaizver. Ar šo ierakstu noslēdzas stāstu sērija „Dzīve mazciemā”.
