Vētra, rīb durvis , logi. Palma ar zariem zemi slauka, okeāns bangojas, tā varenais Plutons svin savu ieiešanu Ūdensvīra zīmē. Uzbango, lai aiziet vecais, dodot vietu jaunajam.
Visa diena pagāja lejot īpašās sveces un gatavojot Plutona lekciju Auna zīmē dzimušajiem . Vakarā zooms , izdevās jaudīga saruna. Gandarījums un smaids līdz pat ausu ļipiņām.
Un vēl , top īpašs lakats , kāfam īpašam cilvēkam 😉
Citi raksti
05.01.2022. Robi
Drūms, pelēki drūms - tā pieņemts teikt par lietus dienām, tieši tādu, kāda ir šodien. Tikai Astūrijā pat vispelēkākajās dienās kāds zaļums spraucas pretī skatam, kāds zieds atdzīvina pelēcīgumu, pat visdrūmākajās dienās kāds saules stars, kaut uz sekundi, bet izlauž sev ceļu, rādot, ka viss ir pārejošs. Lai līst, būs zāle zaļāka, koku saknes veldzēsies, krāšņi saziedējušai plūmei būs spēks turpināt ziedēt, vēlāk briedināt ogas. Ko darīt, ja aiz loga ir tas, kas padara slapju pāris minūšu laikā, un veikalos sākušās atlaides?
Jau pāris mēnešus namiņa miers ir manāmi traucēts. Tālie kaimiņi ieviesuši jaunu kaķi, tāds balts ar melniem pleķiem, uz ģīmja ar. Nu Hitlers, kas Hitlers. Un uzvedība līdzīga. Kādā dienā abas manas dāmas, skaļi raudādamas, ieskrēja virtuvē un metās kaut ko stāstīt. Netipiska uzvedība. Samīļoju abas un vedināju rādīt, kas tad noticis.
Pēdējā laikā saņemu daudz vēstuļu ar domu, ka, ja neesot laika lielos ierakstus rakstīt, vismaz kaut ko, kaut maziņu, kaut nedaudz. Tie palīdzot iet uz priekšu, nenolaist rokas. Ziniet, ieraksti galvā veselos sējumos sakrājušies, bet līdz redzamam veidolam netiek. Arī mazos stāstus regulāri nesolu. No rīta pie brokastu kafijas centīšos pāris rindas uzrakstīt. Rīts kā vienmēr pienāk daudz par agru, līdz ar pirmo koši sārto gaismas strēli pie pamales un guļamistabas logā. Mostas putni, un Nanšukam miera nav, sēž uz galda pie loga un šņakstina - ņerk, ņerk, ņjauuu. Ir pavasaris, beidzot ir.
Datora niķi, migrēnas dejas galvā un Lakšmi izaicinājums...