Camino – Day 1

Camino. The Beginning

August 30, 2020

Don’t listen to those around you, only listen to your body. You don’t have to prove anything to anyone; you are for only yourself in this life – to make yourself happy. THE WAY will show and tell you what the world is keeping quiet about. You will see your inner light, your own treasure. And then it only depends on you whether to believe it and accept it or run away! Buen Camino, Iveta! Buen Camino, Laila! Buen camino to each and every soul who is walking their own WAY, be it in the streets of a city, in the vastness of fields or deep down in their own hearts!

Citi raksti

07.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

2. solis no 45

Naktī pamodos no ledainas sajūtas degungalā. Aiz loga tumšas, tumšas debesis ar miljons zvaigžņu podziņām. Skaisti, bet auksti, aiz loga 7 grādi. Ātri ieslēdzu apsildāmo palagu, un jau pēc mirkļa gulta kļuva patīkami silta, arī abas kaķu dāmas, sasilušas, atļāvās izbāzt galvas no segas apakšas. Rīts nāca ar labām ziņām -viens no paziņu paziņām “nomedījis” kārtējo meistaru, kurš esot gatavs izdarīt darbu un palīdzēt visus materiālus sagādāt. Elpoju un apturu vēlmi laisties neprātīgā laimes dejā. Pag, Iveta! Vispirms lai atbrauc, izdara darbu, tad i dejosi.
15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.

Dīvaini - dīvains rudens , vienu nakti salnas , nākošajā logi jārauj vaļā, ārā +20. Pa brīdim uzlīst .Kaut kur vētra auro , pie manis tik aste atnàk , pēkšņu pūsmu veidā.Svētdienas rīta brokastis , tad plānotie darbi . Bet !!! - Visumam bija citi plāni , brīdī, kad ņēmu smilšpapīru , lai pucētu sienas …

Camino – Day 1 Read More »

28.05.2024. Dzīres

Pēc pusotras dienas lielais gaisa putns atvedīs ļoti mīļu, gaidītu cilvēciņu. Kāpēc pamazināmajā formā? Tāpēc, ka gaidīta, mīļa. Bērnībā plūcāmies, ko tēlot, nu krita man uz nerva, lielākās zemenītes viņai, gardā limonāde, ko mēs saucām par limpiņdrāti, arī viņai. Situācija mainījās, kad ieradās mana Amīte, tad es biju priekšplānā. Mūsu mammas ir māsīcas, kaut Amīte abas kā meitas loloja.