#100LaimīgasDienasNamiņā – 45. diena

Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .
Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!
To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad , kad jau vienu galda kāju noskrūvēju 😉. Ar šādu piegājienu jau esmu mēbeles stumdījusi 😉
Rīt pielikšu aizkarus un atkal stūrītis būs sakārtots , iedzīvināts 😉
Dārzā naudas koks uzziedēja ❤️ , kliņģerītes sāk savu uzvaras gājienu , puķuzirnis izturējis vētru , zied un smaržo ! Pavasaris pavisam tuvu !

Citi raksti

29.11.2025. Merkura retrogrāds jeb – kad gribas kādu atbildīgo

Datora niķi, migrēnas dejas galvā un Lakšmi izaicinājums...

20.07.2021. Septiņas dienas, tā dziedāja Tranzīts. Pirmā daļa.

Septiņas dienas paiet ātri, ai, cik ātri. Pat, ja pirmajā šķiet, ka vēl tik daudz laika priekšā. Tikai dažas nedēļas iepriekš, kad vienā vakara sarunā Gunita pēkšņi izšāva “Man vajag atdzist, vajag restartu, brīdi klusumā, lai varu pastrādāt pie jaunā projekta. Būs kāda istaba brīva? Braucu!”, tajā pat vakarā tika atrastas biļetes un sākts lielais somu, paku, vedamā menedžments.
31.07.2025. Svētki

Šejieniešiem ļoti patīk svinēt svētkus – ja kalendārā kādu pietrūkst, viņi izdomā jaunus. Tā radušies “Aroz con leche” (rīsu putras) svētki – konkurss, kur sabrauc liels daudzums tautas nogaršot n-to vārītāju veikto un nobalsot par gardāko. Pašu nominantu vaigi plīst no lepnuma, un katrā ēdienkartē lieliem burtiem būs ierakstīts – tāda un šāda gada nominants konkursā par gardāko rīsu putru, un, ja tiks pie kādas balvas, krodziņa sienu rotās milzu plakāts un īpaša atzīme pie ēdienkartes. Astūrieši ļoti lepojas ar to, kas viņiem ir, ar to, ko daba veido. Nu kaut vai, piemēram, Picos de Europa – ņem un nosauc tā vienu kalnu masīvu, un iestāsti, ka ir vēl augstāki kalni. Pamēģini to astūrietim pateikt – viņš paraustīs plecus: nu un, toties nosaukuma tāda nav.

14.04.2021. Sargeņģeļi

Šai dzīvē, pat tad, kad šķiet, ka esam vieni, tā nav. Ar mums ir mūsu sargeņģeļi, dažreiz viņus redzam kā līdzcilvēkus, dažreiz tikai jūtam tādu maigāku vai spēcīgāku spērienu pa attiecīgo vietu. Man ar to, kurš ikdienā mani pieskata, šad tad ir nopietnas pārrunas, un, ja jūtu, ka par daudz sāk pukstēt, aizsūtu aprunāties ar Lilijas sargeņģeli, kurš visticamāk staigā apkārt ne tikai ar folija cepurīti, bet pa tiešo pieslēgts baldriāna sistēmai.