#100LaimīgasDienasNamiņā – 45. diena

Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .
Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!
To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad , kad jau vienu galda kāju noskrūvēju 😉. Ar šādu piegājienu jau esmu mēbeles stumdījusi 😉
Rīt pielikšu aizkarus un atkal stūrītis būs sakārtots , iedzīvināts 😉
Dārzā naudas koks uzziedēja ❤️ , kliņģerītes sāk savu uzvaras gājienu , puķuzirnis izturējis vētru , zied un smaržo ! Pavasaris pavisam tuvu !

Citi raksti

07.12.2023. Tev būs ziedēt

Vakar nelija, kāda laime! Atrotījusi piedurknes, metos dārzā. Pirmo reizi apzināti stādīju rozes. Nē, ne tās no veikalu nāvnieku plauktiem izglābtās, bet apzināti izvēlētās, pasūtītās. Labi ļaudis uz dzimšanas dienu iedāvināja naudu tā kā priekš jaunas kleitas, laikam jau apnicis, ka visās bildes vienos un tajos pašos brunčos. Pat noskatīju kleitu pie brīnišķīgas latviešu mākslinieces, bet...

29.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 8

Vakar vēl vienu dārza stūrīti sakārtoju, brīžiem šķiet, ka cīņa ar kazenēm un efejām, vīteņiem - kaitēkļiem nekad nebeigsies. Aug mežonīgā ātrumā tāpat kā papardes. Spēju tik plēst, rakt, stiept. Pēc ilgām pārdomām un sarunām ar naudas maku nolēmu reanimēt esošo siltumnīcu, ar āmura palīdzību šad tad uzšaujot sev pa pirkstiem, atklapēju saliektos stieņus. Caurumus ar celtniecības skoču pielabošu, ech, atkal uz veikalu jābrauc. Ļoti nepatīkams atklājums - cenas aug kā sēnes. Labi, es saprotu, jauno preču ražošana sadārdzinājusies, bet kāpēc jāuzskrūvē cenas pagājušā gada precēm (kurām rudenī bija mega atlaides), piemēram - pludmales krēsliem, aukstumsomām u.c.?

26.05.2022. Retrīts. 3. diena.

Knapi atvērusi dārza terases durvis, pieķeru Irēnu ar kafijas krūzi rokās, lavoties uz dārza attālo stūri pie plūmes. Jā, viņa stingri nolēmusi konkurēt ar vārnu pāri, kuri, ieraugot konkurentu, apmetušies kaimiņu eglē, lamājas ar visiem viņiem vien zināmajiem vārdiem. Dārzā sāk ziedēt pirmās trompešlilijas, saldā, maigā smarža patīkami kutina degunu. Brokastis atkal jautrā noskaņojumā, kāda kaut ko aizmirsusi, kādai kāda atklāsme. Man arī viena tāda ir - pazudušas mazās karotītes. Vakar bija, šodien nav.

Citādāki Saulgrieži. Šovakar alberģis pilns, esmu noskrējusies ar slapju muguru. Spānijas vasara dara savu, vēl nav pat pusdienlaiks, kad brīvas palikušas vien pāris istabiņas.