Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .
Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!
To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad , kad jau vienu galda kāju noskrūvēju 😉. Ar šādu piegājienu jau esmu mēbeles stumdījusi 😉
Rīt pielikšu aizkarus un atkal stūrītis būs sakārtots , iedzīvināts 😉
Dārzā naudas koks uzziedēja ❤️ , kliņģerītes sāk savu uzvaras gājienu , puķuzirnis izturējis vētru , zied un smaržo ! Pavasaris pavisam tuvu !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 45. diena
Citi raksti
Tik svarīgi , starp darbiem , pienākumiem , atrast brīvu brīdi sev . Sev , dzirdēt sevi , sajust sevi ! 25 grādi , maigs vējš , brīnišķīga pastaiga gar okeānu . #100LaimīgasDienasNamiņā
22.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 15
Ir stundas, dienas, nedēļas, kad jāņem sevi aiz čupra, jāliek rāmjos un jādara. Stingri pēc grafika - melns, balts, iesākts- pabeigts. Pāris stundas pastrādā, izmet līkumu pa dārzu, iedzer tēju uz terases, aizver acis, atpūties, un atkal pie darba. Šīs būs trakas divas nedēļas, kur jau tā noslogotajam darba grafikam klāt pienāks juristes/dokumentu diena, jāraksta pamatojumu (pretenziju) vēstule i pašvaldības iestādei, i mājas saimniekam, jāsakārto vēl daži juridiskie jautājumi, jāsagaida meistari, kas ievilks ātrgaitas internetu, .....
21.07.2024. #BraucCiemos arī tu!
Dārzā smaržo lilijas - tik saldi un reibinoši, kā tikai pasakās var būt. Bet, manu viešņu vārdiem runājot, te arī esot pasaka, un tāda, ka, izejot pagalmā, ieelpojot tuvējā eikaliptu meža, okeāna un ziedošā dārza smaržas, asaras sāk pa vaigiem ritēt. Man bija prieks un patiesa laime uzņemt četras smējējas, kalnos kāpējas, pa viļņiem lēkātājas. Grupas veidojas debesīs - kā citādi uz Rūtas un viņas meitas Grietas aicinājumu pieteiktos Anita un Ieva? Atšķirīgas, bet tik ļoti vienotas.
22.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 3
Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.
Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.