Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .
Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!
To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad , kad jau vienu galda kāju noskrūvēju 😉. Ar šādu piegājienu jau esmu mēbeles stumdījusi 😉
Rīt pielikšu aizkarus un atkal stūrītis būs sakārtots , iedzīvināts 😉
Dārzā naudas koks uzziedēja ❤️ , kliņģerītes sāk savu uzvaras gājienu , puķuzirnis izturējis vētru , zied un smaržo ! Pavasaris pavisam tuvu !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 45. diena
Citi raksti
12.08.2024. Pārdomas pie kafijas
Vējo, līst, karsē saule vai visa apkārtne miglā tīta, dārzs dzīvo savu dzīvi. Ja ilgstoši esmu projām, tas skumst, es pat teiktu, tam sāp, jo manu gādīgo, saudzīgo roku vietā nāk gliemežu, skudru ordas, kas rij, posta bez mazākās žēlastības, žurka, izlīdusi no alas, grauž un grauž...
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju
ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
Es esmu/ būšu roze , kas vērsies lēnām , pa ziedlapiņai , kā mans Claude Monet .Kaut kad rakstīju , ka , reizēm tas , ko domājam , esam galapunkts , ir tikai pietura . Bet to apjaušam tikai pēc laba laika .Es nezinu , rīt būs mācību procesa galapunkts vai pietura . Lai kas …
26.03.2025. Laimes cepumiņš
Ir notikumi ,kuru jēgu ieraugām tikai pēc laika. ....viņas acu skats, maigais pieskāriens manai mugurai izsauca asaru strautu no manām acīm. "Tev sāp?” viņa - smalka, maza auguma kundze ar skaistiem, bieziem, lokainiem matiem, kuros laiks ievijis baltas takas, jautāja. Papurinu galvu, nesāp, tikai kaut kas dvēselei pieskārās.