#100LaimīgasDienasNamiņā – 43.-44. diena

Remonta dienas, nedienas turpinās. Vēl pēdējā krāsas kārta un arī otra istaba būs kārtībā. Ja godīgi , nu jau jasakož zobi un jāpiespiež sevi pie darbiem . Rokas , mugura dzied serenādes kā runči martā. Arā līst un vējo , kaķes netiek izskrieties , visu enerģiju izliek ,, palīdzot “ man . Pāris reizes piebradāju Nansijai asti , Lakšmi ķepas, toties viņas mani nogāza gar zemi ar visu otu un krāsas šālīti , labi , ka tikai celi sasitu.
Pašā vakarā mēģināju uznest uz otro stāvu lielo galdu , kaķes palīdzēja , es protestēju . Pasākums neizdevās , galds par smagu , lai nešus uznestu , tiku līdz pusei , nācās atkāpties, galds iestrēga , kamēr skatījos , kā izgrozīties, Nansija uzlēca uz stūra un apsēdās kā tronī.
Rīt turpināšu , mēģināšu kājas noskrūvēt ! Esmu stingri nolēmusi līdz Ziemassvētkiem visas trīs telpas, cik no manis atkarīgs , savest kārtībā !

Mums stipri, stipri vējo !!!
Dāma , lai neko garām nepalaistu , guļ sēdus 😉

Citi raksti

Dzīve mazciemā- 87
22.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 3

Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.

Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.
Dzīve mazciemā – 109
14.06.2023. Lūzuma punkts, turpinājums

No rīta paskatos plānotāja un rakstu saimniekam ar lūgumu neieplānot mājas apsekotājus līdz 02.06., jo visas dienas jau sarakstītas ar darbiem. Atnāk ziņa “labi”. Vēl pēc pāris dienām atnāk ziņa, ka rīt, tas ir, 31.05., būs abi kontrolētāji klāt. Ievelku elpu, pastāvu plankā, lai “nolaistu tvaiku” un vēlmi uzrakstīt visu, ko par viņu domāju. Un domāju es daudz un krāšņi, te pat vairs nav teiciens “man ir jūtas”, te prasās pēc lielās enerģētiskās pannas. Kamēr pārgrupēju darbus, atnāk ziņas no jaukas Latvijas piligrimes, ka labprāt šo nakti pavadītu namiņā un, ja vēl vakariņas, tad pavisam labi. Ievelku elpu...

Camino – Day 9
It’s the ninth day of walking. It’s a very early morning – we are out on the road before 6am.
Dzīve mazciemā – 115
15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.