#100LaimīgasDienasNamiņā – 43.-44. diena

Remonta dienas, nedienas turpinās. Vēl pēdējā krāsas kārta un arī otra istaba būs kārtībā. Ja godīgi , nu jau jasakož zobi un jāpiespiež sevi pie darbiem . Rokas , mugura dzied serenādes kā runči martā. Arā līst un vējo , kaķes netiek izskrieties , visu enerģiju izliek ,, palīdzot “ man . Pāris reizes piebradāju Nansijai asti , Lakšmi ķepas, toties viņas mani nogāza gar zemi ar visu otu un krāsas šālīti , labi , ka tikai celi sasitu.
Pašā vakarā mēģināju uznest uz otro stāvu lielo galdu , kaķes palīdzēja , es protestēju . Pasākums neizdevās , galds par smagu , lai nešus uznestu , tiku līdz pusei , nācās atkāpties, galds iestrēga , kamēr skatījos , kā izgrozīties, Nansija uzlēca uz stūra un apsēdās kā tronī.
Rīt turpināšu , mēģināšu kājas noskrūvēt ! Esmu stingri nolēmusi līdz Ziemassvētkiem visas trīs telpas, cik no manis atkarīgs , savest kārtībā !

Mums stipri, stipri vējo !!!
Dāma , lai neko garām nepalaistu , guļ sēdus 😉

Citi raksti

Jūra sastāv no maz-mazītiņiem ūdens pilieniem...
Pēc vakardienas kāpiena un efektīgajiem piedzīvojumiem īd viss ķermenis. Sāp viss, šķiet, ka pat ausu ļipiņas. Un ērgļus vēroju ar pietāti.
28.05.2024. Dzīres

Pēc pusotras dienas lielais gaisa putns atvedīs ļoti mīļu, gaidītu cilvēciņu. Kāpēc pamazināmajā formā? Tāpēc, ka gaidīta, mīļa. Bērnībā plūcāmies, ko tēlot, nu krita man uz nerva, lielākās zemenītes viņai, gardā limonāde, ko mēs saucām par limpiņdrāti, arī viņai. Situācija mainījās, kad ieradās mana Amīte, tad es biju priekšplānā. Mūsu mammas ir māsīcas, kaut Amīte abas kā meitas loloja.

Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 43.-44. diena Read More »