#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .
Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas jāiztur .
Noberzu , izberzu guļamistabā grīdu , nomazgāju logus , āra palodzes , aizkarus , pārkārtoju skapi , atstumdīju vietā gultu . Kā tā telpa mirdz !!!!
Jācer , ka kādai ģimenei būs gribēšana tikt pie guļamistabas iekārtas , atbrauks , savāks skapi , gultu , kumodi , lai varu pilnībā pabeigt – ieliktu savu melno, skaisto , koka , no Rīgas vesto , un vēl izrakt no kastēm zaļos samta aizkarus . Eeeeh ! Zinu , ka būs .
Jau tagad ir labi .
Pirmā Adventa svece aizdedzināta , šī ar safrānu un lotosu . Tik maigi smaržo , tā piepilda telpu . Skatos uz savu roku veikumu , asaras acīs , ne miņas no pelējuma pàrklātajiem griestiem, sienām , un tā trakā ,, bērnu pārsteigumu “ krāsa.
Pilnīgi jūtu , ka veru durvis brīnumam , jā, daudz daru pati , bet nu esmu gatava brīnumam ! Der arī pilna loterijas biļete 😉

P. S. Sveces būs dabujamas!

Citi raksti

Sācies lielais pagriezienu laiks .Šis dienas stāstā ielikšu dažus gadus atpakaļ rakstīto .Tik ļoti iederas šodienā .Laiks , kas nāk , dos mums iespēju ieraudzīt sevī visu labo , spēcīgo , gaišo un to , kam par tādu jātop .Tu vari dabūt savu pīrādziņu , bet vispirms jāsamaļ milti , jāizaudzē ieraugs , jāsamīca mīkla …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 42. diena Read More »

20.12.2020. Atlaist sāpi.

Nakts pirms saulgriežiem, mazliet neierasti, ka nebūšu kopā ar savējiem pie Saulgriežu rīta uguntiņas. Šogad degšu to savā sirdī un sūtīšu pa dzirkstelītei savējiem. Tā kā Lakšmi pēc mājās sveces nededzu, tad sveču galdiņu ierīkoju uz āra terases.

02.04.2021. Silti un saulaini

Četras dienas bez lietus un dāsns saules siltums. Neticami, bet termometrs aizvējā rāda +26, tikpat neticami, ka, kā rāda laika ziņas, pēc dažām dienām būs tikai + 9..+14. Tādas te tās temperatūras svārstības, īpaši rudeņos, pavasaros. Šodien plānā pabeigt ēnaino dobi tieši pretī guļamistabas logiem. Labu brīdi rosījusies, palūkojos uz darbistabas logiem un sāku smieties: abas manas dāmas uzrāpušās uz rakstāmgalda, aptupušās uz pakaļķepām, ar priekšējām bungo pa loga rūti.

05.10.2021. Rīt!

Nu, ko, rīt lielā diena.

Pēdējā pusotra mēneša notikumi ir kā odziņas uz šokolādes kūkas, tā šokolādes kūka - mana nervu sistēma, tās odziņas - attiecīgo notikumu sekas.

Ilgi nav bijuši ieraksti. Notikumu, piedzīvojumu netrūka, bet spēka un vēlmju resursu tos aprakstīt gan nē. Vislabāk būtu gribējies ielīst kādā alā, nevienu neredzēt, nedzirdēt, neatbildēt uz jautājumiem “nu, kā ar māju?”, nedzirdēt komentārus, ka “ja tas ir tavs, tad jābūt visam viegli” un līdzīgus. Ziniet, man ir pretjautājums - pirms ko tādu man rakstāt, ko paši esat jaunu uzsākuši, izdarījuši laikā, kad visa pasaule prātā sajukusi?