#100LaimīgasDienasNamiņā – 36. diena

Grūti rakstīt , mazais besis , kaitina viss. Maz , ka ņemšanās ap mājas papīriem , jampadracis ap Facebook kontu turpinās. Nu jau izmēģināts viss . Reizēm vēlme paņemt lāpstu , uzbraukt kalnos , izrakt alu un kļūt par vienpatnieci .
Fonā , joprojām , turku seriāls, laikam kaut kas no mazohistes manī ir, kā citādi izskaidrot , ka nepārslēdzu uz ko sakarīgāku . Vīrieši joprojām auro , vicinās ar pistolēm , pēc tam histēriski raud , dāmas ar neatpaliek . Kāpēc man to vajag , nezinu . Varbūt tā izreaģēju to , kas krājas iekšā .
Dienas lielais prieks – brīnišķīgā, dziļā saruna ar Lauvu dāmām . Dziļi iegājām . Gandarījums par paveikto .
Ak , nu jā, kur tad bez dienas rozīnītes – mazai pūkpakaļai vēderkaite piemetās . Gūstiju pa pagultēm , kastu krāvumiem , lai piešmucētās pūkbikses izpucētu . Labi , ka mazajai , ne Nansijai . Mazā klabina zobus , bet ir savaldāma , lielo viena noturēt nevaru 😉.
Viss . Rīt būs cita diena.

Citi raksti

#100LaimīgasDienasNamiņā – 48. diena
Vētra , okeāns stāsta stipros stāstus , viļņi , apvilkuši baltus putu apmetņus , steidz tos nodot krasta akmeņiem , atbalsojot tālu no krasta .Lielā veikalu diena, ceturtdien ies pakas uz Latviju , uz divām A 4 formāta lapām pasūtījumi . Labi , ka mašīna liela 😉.Braucot pāri augstajiem tiltiem , šūpoja pamatīgi , stūrē …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 36. diena Read More »

Camino – Diena 15
Vai tiešām jau piecpadsmit dienas eju? Jūtos ārpus laika un telpas. Nakšņoju brīnišķīgā alberģī, tikai viens bet - mana vieta divstāvu gultas otrajā stāvā. Un šīs gultas radītājam bijusi apskaužama humora izjūta, nepietiek, ka gulta ir gana šaura, tai nav nevienas maliņas sānos.
Dzīve masciemā – 94
31.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 10

Vētra, dūmi, daudz, daudz ugunsgrēku. Mazā, mīļā Astūrija liesmās. Naktī dega lielais kalns Naranco pie pašas Oviedo. Vakar pēcpusdienā līdz mums nonāca lielās vēja brāzmas, ārā ap 25 grādiem, ne pilītes lietus. Vadot Zoom nodarbību, nācās uz mirkli atstāt grupu un skriet ārā skatīties, kas notiek, deguma smaka bija tik spēcīga, ka šķita, ka uguns te pat jau Santa Ana kalnā. Par laimi, nē, tik milzu dūmu mutuļi, vēja nestie, ietina visu ciematu biezā, necaurredzamā, smirdīgā masā. Pirms došanās gulēt sapakoju mašīnu - kaķiem ēdamo, būri, ja nu kas. Naktī abas dāmas gulēja, cieši piespiedušās man klāt, dzīvnieki jūt.

Ceļā uz Sapni – 3
Esam sveikas un veselas, vakardien piedzīvotais kā ļauns sapnis pagaisis. Neskatoties uz gana bēdīgo veselības stāvokli un nejēdzīgajiem laikapstākļiem, paguvām visu izdarīt, apskatīt. Iespaidi spēcīgi un daudz. Tālākais likteņa rokās. Solīti spēru, pie durvīm pieklauvēju...