#100LaimīgasDienasNamiņā – 36. diena

Grūti rakstīt , mazais besis , kaitina viss. Maz , ka ņemšanās ap mājas papīriem , jampadracis ap Facebook kontu turpinās. Nu jau izmēģināts viss . Reizēm vēlme paņemt lāpstu , uzbraukt kalnos , izrakt alu un kļūt par vienpatnieci .
Fonā , joprojām , turku seriāls, laikam kaut kas no mazohistes manī ir, kā citādi izskaidrot , ka nepārslēdzu uz ko sakarīgāku . Vīrieši joprojām auro , vicinās ar pistolēm , pēc tam histēriski raud , dāmas ar neatpaliek . Kāpēc man to vajag , nezinu . Varbūt tā izreaģēju to , kas krājas iekšā .
Dienas lielais prieks – brīnišķīgā, dziļā saruna ar Lauvu dāmām . Dziļi iegājām . Gandarījums par paveikto .
Ak , nu jā, kur tad bez dienas rozīnītes – mazai pūkpakaļai vēderkaite piemetās . Gūstiju pa pagultēm , kastu krāvumiem , lai piešmucētās pūkbikses izpucētu . Labi , ka mazajai , ne Nansijai . Mazā klabina zobus , bet ir savaldāma , lielo viena noturēt nevaru 😉.
Viss . Rīt būs cita diena.

Citi raksti

Dzīve mazciemā -162
31.07.2025. Svētki

Šejieniešiem ļoti patīk svinēt svētkus – ja kalendārā kādu pietrūkst, viņi izdomā jaunus. Tā radušies “Aroz con leche” (rīsu putras) svētki – konkurss, kur sabrauc liels daudzums tautas nogaršot n-to vārītāju veikto un nobalsot par gardāko. Pašu nominantu vaigi plīst no lepnuma, un katrā ēdienkartē lieliem burtiem būs ierakstīts – tāda un šāda gada nominants konkursā par gardāko rīsu putru, un, ja tiks pie kādas balvas, krodziņa sienu rotās milzu plakāts un īpaša atzīme pie ēdienkartes. Astūrieši ļoti lepojas ar to, kas viņiem ir, ar to, ko daba veido. Nu kaut vai, piemēram, Picos de Europa – ņem un nosauc tā vienu kalnu masīvu, un iestāsti, ka ir vēl augstāki kalni. Pamēģini to astūrietim pateikt – viņš paraustīs plecus: nu un, toties nosaukuma tāda nav.

Hospitalero – 2. daļa
Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
#100LaimīgasDienasNamiņā – 7. diena
Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 36. diena Read More »

Camino – Day 12
It’s day 12. The hardest battle in life is against yourself! That’s what I would call today’s post. ‘Mummy, it’s too tight! Mummy, it’s cold!’