#100LaimīgasDienasNamiņā – 33. diena

Latvijā sniegs , mums salna , tāda pamatīga . Kaķi apjukumā cilāja kājas un iespruka atpakaļ gultā , dziedot protesta serenādes.
Krāmēju garšvielu kastīti , nav plašs klāsts , esmu gana konservatīva garšvielu izvēlē . Iztikas minimums : vairāku veidu pipari , muskatrieksts , krustnagliņas, ķimenes, kanēlis , kāds pikantāks maisījums , vaniļa , dažādas esences kūkām. Dzīvojot Asturijā , klāt nākušas kūpinātās paprikas divas garšas un safrāns .Paprika un safrāns kļuvuši neatņemamu ēdienu gatavošanas līdzbiedriem .
Dzīve , tā pat kā ēdiens ir gardāki , bagātāki , ja tos papildina ar garšvielām .
Manas dzīves galvenā garšviela ir mīlestība , visplašākajā nozīmē .
Arī laimīgajām dienām ir ēnas maliņas – saplīsa mana mīļā kafijas krūze . Tā gadās , ja mājās ir slidenas kāpnes un divi , gar kājām ložņājoši , kaķi !

Citi raksti

It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
13.05.2024. Svētdienas pastaiga

Laiciņu atpakaļ vienā no grupām ieraudzīju ierakstu, ka netālu no Cavadongas tiek pārdots ciemats ar mājām un 13 ha zemes. Palika interesanti, kāpēc pārdod, kas tur labs ir. Tā nu abas ar Guntu devāmies izpētes braucienā. Bildē izskatījās jauki, skaista ieleja ar mājām, tomēr dzīvē viss citādāk - mājas ir, tas tiesa, bet abpus braucamā ceļa malām, ne klusuma, ne miera, ne nošķirtības sajūtas. Protams, tā māja, kas kalnā, tā gan skaista un tālāk no ceļa.

I’m dripping with sweat – the albergue is fully booked this evening. Spanish summer does its thing, it’s not even noon and almost all the rooms are booked.
31.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 10

Vētra, dūmi, daudz, daudz ugunsgrēku. Mazā, mīļā Astūrija liesmās. Naktī dega lielais kalns Naranco pie pašas Oviedo. Vakar pēcpusdienā līdz mums nonāca lielās vēja brāzmas, ārā ap 25 grādiem, ne pilītes lietus. Vadot Zoom nodarbību, nācās uz mirkli atstāt grupu un skriet ārā skatīties, kas notiek, deguma smaka bija tik spēcīga, ka šķita, ka uguns te pat jau Santa Ana kalnā. Par laimi, nē, tik milzu dūmu mutuļi, vēja nestie, ietina visu ciematu biezā, necaurredzamā, smirdīgā masā. Pirms došanās gulēt sapakoju mašīnu - kaķiem ēdamo, būri, ja nu kas. Naktī abas dāmas gulēja, cieši piespiedušās man klāt, dzīvnieki jūt.