#100LaimīgasDienasNamiņā – 28. diena

Ne katru dienu gribas būt čaklītei , varītei , bet , ja atrodu pareizo motivāciju , darbi sokas . Šodien par mazajiem laimes mirkļiem . Ir , kuri uzzibsnī kā sērkociņš, tad pagaist , atstājot siltumu sirdī . Bet ir tādi , kas spoži uzmirdz , dziestot sadalās simtos mazos zibšņos , kas veido katras dienas laimības sajūtas !

Citi raksti

06.01.2022. Paplašinu horizontus. Zvaigznes diena

Tā bija viena no pēdējām Gunitas atvaļinājuma dienām. Mēs devāmies ekspedīcijā uz blakus esošo Galisiju, konkrētāk - uz La Corunu. Starp citu, Galisijā ir divas mazās lidostas: La Coruna un Santjago de Kompostela, abas no mana namiņa atrodas vien 220-250km attālumā, no UK lido tiešie reisi. Vēl šis brauciens bija īpašs ar to, ka mums piebiedrojās kaimiņu radinieks - spāņu jauneklis (ap 30), kuru ļoti ieinteresēja Latvija, tās vēsture, attiecības ar Krieviju u.t.t., viss jau labi, bet viņa angļu valodas zināšanas bija vājākas par mūsu spāņu valodu, toties viņš lieliski prata apieties ar Google balss tulkotāju.

11.09.2020. Skumjas, nedaudz jau var...

Aha, noķēra gan mani septembrī augusta nostaļģija. Pat nezinu, kas pie vainas - varbūt dīvaini siltā nakts ar tāl-tāli atpazīstamu rudens smaržu, varbūt aptrakušie putni, kas līdz ar pirmajiem saules stariem čivina kā traki, bet varbūt tik bieži vēstulēs lasītie jautājumi: vai Tev tiešām tur nav skumji, vai tiešām viss patīk, vai nejūties vientuļa, bet varbūt Facebook atmiņas par manu Camino...

19.04.2021. Par maz ir kaut ko radīt, tas jāmāk labi pārdot. /Lilija/

Rītu pār mazciemu satricināja mans mēmais kliedziens. Ja ar tām rīklē iesprūdušajām skaņām varētu nogalināt, tad... Zaļās mājas kaķu armija nograuzusi, nobradājusi visus manus tomātu stādiņus, saplēsuši kūdras podiņus. Stāvēju, skatījos ar drebošu lūpu un domās meklēju “Emīla bisi”. Dziedi vai raudi, bet svētdien būs jātiek uz 40+ km attālo Grado tirgu.
15.07.2023. Namiņa rīta stāsti – 24

Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.