…troksnis, kas sevī apvieno milzu ratu braukšanu pa bruģi, pāļu dzinēja ritmiskos blīkšķus, ūdenskrituma dārdus un milzu šķīvju dauzīšanu, ar raušanu uzrauj mani sēdus. Slēdzu gaismu, grābju brilles, telefonu – ir nedaudz pāri četriem.

08.05.2023. Namiņa rīta stāsti – 13

Rīta komisija apstaigā savus īpašumus. Bosiks sargā pieeju no sētas puses. Atplaukusi viena no Coraļiem, savas cakas atrāda vēl viena skaistule, kuras vārdu nospēra vārnveidīgie, vēl divas lielās īrisu vāles sprāgs vaļā. Kamēlijas raisa pēdējos ziedus, dodot vietu magnolijai, kura jau drīz priecēs. Rozes kārto ziedlapiņas, gatavojas.

Laiks skrien ar vēja spārniem, dienas kaut kur pazudušas... Šai Ceļa pusē nekas daudz neatšķiras no ejamā Ceļa.

Nu, kāpēc cilvēkiem patīk gulēt piesmakušās telpās? Neparko nav gatavi gulēt pat pie pusatvērta loga. Vai visiem tā, vai tikai mana karma - alberģu sadzīve? Kā nosmējās Linda, mana Venēra Lauvā guļ komā.