#100LaimīgasDienasNamiņā – 19. diena

Cik labi , ka mājā ir vairāki ledusskapji , ir kur pašai no sevis noslēpt kārumus 😉.
Viens tāds kārums bija paslēpts aiz ievārijumu burciņām , domāju , sagaidīs Ziemassvētkus , bet šorīt pamodos, un tikai iedomājoties par sautētiem skābiem kāpostiņiem , siekalas sāka tecēt kā prieka pilnam buldodziņam .
Tā kā bija veikala diena , tad iepirkumu groziņā ieslīdēja rukša ribiņas.
Uzkarsēta panna , kūstošs sviesta gabals , apčurkstinātas ribiņas, tur pat aprauti sīpoli un rīvēti burkāni , tad gaļu katliņā un vēl apbrūnināti kāposti , vāks virsū . Ahhh, kas par aromātu . Pēc stundas visam pievienojās pāris lauru lapas, tuč , tuč kanēlis, pipari , malts muskatrieksts . Nu jau smaržoja visa apkārtne . Vēl pēc laiciņa , katla saturam pievienojās uz pannas izkausēts, apbrūnināts cukurs .
Ak , mī un žē , tas garšu lidojums .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 65
08.06.2022. Retrīts

Žēli čīkstot, lēni aizveras durvis, dārzā, namiņā iestājas dīvains klusums. Pat bezkaunīgās vārnas nedaudz apmulsušas, manas abas kaķes, kaklus izstiepušas, lūr aiz stūra: “Vai t’ neviena nenāks, kur visas palikušas, tak pusdienlaiks.” Divas nedēļas namiņā čaloja sarunu upes, dārdēja, īpaši vakaros, smieklu pērkoni, virpuļoja daudz, daudz sievišķās maģiskās enerģijas, kaut kas tāds ne tikai namiņā, visā mazciemā un varbūt pat lielciemā nebija pieredzēts. Man tas uzvēdīja atmiņas no tiem laikiem, kad vadīju grupas klātienē. Ech, tas tik bija piedzīvojums.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 45. diena
Pat vislielāko mamutu var apēst , ja dara to plānveidā un sāk no šaurākās vietas .Trešā krāsas kārta uzlikta, galds arī uzstiepts . Lai slavēti tie, kuri mani iepazīstināja ar WD 40!To , ka varētu galda virsmu aptīt ar spilveniem , tad pa virsu skapja plauktu piešņorēt un vienkārši uzvilkt pa trepēm , iedomājos tad …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 19. diena Read More »

Dzīve mazciemā – 21

06.10.2020. Dabas un cilvēku vētras.

Pēc vētrām vienmēr ir saule, tā saka. Šis pilnmēness nesa varen’ spēcīgu vētru, kura kopā ar negaisu plosījās ne tikai aiz loga, bet arī cilvēku prātos, uzvedībā.
Hospitalero – Part 12. Home
The Spanish saga has come to an end, I’m back in Riga. The first morning home, Bohema is purring at my ear, twitchy Lakshmi is at my feet. Opening my eyes I try to figure out whether this all is true or was it just a dream. Thank God for the facebook entries.