#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena

Līdz ar otro Adventi , Asturijā ienāca ziema. Kalnos snieg un puteņo, dažas pārejas slēgtas, vietējie vingro ar sniega lāpstām . Lejā, pie okeāna jau trešo dienu vētra dejo , rauj pa gaisu visu , ko vien spēj . Kaķes īdzīgā omā, pa brīdim ārā izskrien , tad brēcot , prasās iekšā. Vienīgā izklaide – ganīt Lakšmi atnesto peli , kura aizspruka aiz skapīšiem un dzīvo tur kā niere taukos . Paldies, Lakšmīt , paldies .
Namiņā smaržo pēc virtuļiem , siltas liepziedu tējas . Manas rokas darbojas ap svecēm , nu jau visas sacakotas , rīt varēšu atrādīt .
Pirmie 50 kg pakās sapakoti , virtuve atgādina pasta nodaļu 😉.
Ar pirmdienu sāksies gaidīšanas svētki

Citi raksti

Ko darīt , ja saimniece visu dienu ar degunu papīros un datorā , bet tik ļoti gribas tuvumā ?Ielīst rokdarbu grozā, ieritināties un skaļi murrāt !Tik laba , jaudīga diena . Tuvojas pusnakts , bet es varētu lekt uz vienas kājas ap māju . Enerģija, prieks , darbīgums .Visa diena par un ap manu mīļo …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena Read More »

22.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 3

Vakar pēc čakla darba dārzā, vēl čaklākas zirgābolu iekraušanas, izkraušanas, aizstiepšanas jutu, ka labi nav. Kā tad, naktī šī ir klāt. “Nu, sailgojies? Kurā galvas daļā mani gaidi?” Laimīgie tie, kuriem migrēna ir tikai vārds, vēl laimīgāki, kam svešvārds. Apģērbties - tas ir liels izaicinājums, vēl lielāks – nošķaudīties. Mati ķemmēti netiks, pietiks, ja “izbraukšu” ar pirkstiem caur cirtām.

Pasta diena, pēdējā lielā sveču “krava” sāk ceļu uz savām jaunajām mājām.
Facebook atmiņas stāsta , ka pirms četriem gadiem , es, savākusi krietnu kaudzi ar dokumentiem , atļaujām , devos 500 + km braucienā , šķērsojot triju provinču robežas , pēc mazās lūšu meitenes Nansītes . Toreiz , i iedomāties nevarēju , kādu prieku , mieru , draiskulību un neizmērojamu uzticību , mīlestību viņa ienesīs . …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena Read More »

03.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 27

Tu biji kails un vēju aplauzts koks... Namiņa dārzā aug trīs lekni kamēliju krūmi, katrs ar savas krāsas ziediem, kādreiz tie bija četri. Tagad ceturtais ir kails stumbrs ar apzāģētiem zariem, bez mizas. Vēl vecais saimnieks, kad bija dzīvs, papliķēja pa stumbru un teica, lai zāģēju nost. Bet es nevaru, kaut kas tajā nokaltušajā stumbrā ir dzīvs.