#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena

Līdz ar otro Adventi , Asturijā ienāca ziema. Kalnos snieg un puteņo, dažas pārejas slēgtas, vietējie vingro ar sniega lāpstām . Lejā, pie okeāna jau trešo dienu vētra dejo , rauj pa gaisu visu , ko vien spēj . Kaķes īdzīgā omā, pa brīdim ārā izskrien , tad brēcot , prasās iekšā. Vienīgā izklaide – ganīt Lakšmi atnesto peli , kura aizspruka aiz skapīšiem un dzīvo tur kā niere taukos . Paldies, Lakšmīt , paldies .
Namiņā smaržo pēc virtuļiem , siltas liepziedu tējas . Manas rokas darbojas ap svecēm , nu jau visas sacakotas , rīt varēšu atrādīt .
Pirmie 50 kg pakās sapakoti , virtuve atgādina pasta nodaļu 😉.
Ar pirmdienu sāksies gaidīšanas svētki

Citi raksti

Ik reizi , kad šķiet , ka kļūstu par histēriķi , pietiek ieslēgt kādu turku seriālu , un saprotu, ka ar mani viss kārtībā. Tas, ko par šodienu varu teikt - man apkārt ir brīnišķigi cikvēki , paldies , no sirds un līdz zemei .Tik daudz atbalsta , pateicības vārdu no klientiem , facebook paziņām …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 49. diena Read More »

07.12.2025. Kad vējo

Vakar manā lielciemā iededza svētku ugunis. Tas bija tik skaisti, kā parasti – pasākumu ievadīja dūdu skaņas, tad deju solī laidās dejotāji. Apkārtējie, arī es, viegli līgojās dejas ritmos un skaļi aplaudējām. Tik daudz cilvēku! Mazajās ieliņās nebija, kur adatai nokrist. Karstvīna vietā te dzer saldo sidru vai šokolādi. Ja pavisam godīgi, mazliet pietrūka kanēļa un krustnagliņu smaržas. Piparkūkas te aizstāj ar čurrosiem – tie gan bija gardi.

Esmu apguvusi jauno mājvietu, mācos komunikāciju ar visiem trim priesteriem. Jāatceras, ka te ir Spānija, un priesteri ir īpaša kasta, pat, ja pilnīgi neizskatās pēc tādiem. Skatoties uz Andrē - ja neredzētu koka krustiņu kaklā, liktos parasts, normāls hipiju džeks ar gariem, lokainiem matiem, kurš savā telefonā seko līdzi futbola mačiem.
Miera un atpūtas diena. Esam Fisterrā - pasaules malā - un tā arī jūtamies. Laika plūdums nesteidzīgs. Līst - pasēžam krodziņā, uzspīd saule - ejam ķert okeāna un vēja kaifu.