20.08.2025. Pārdomas

Tas brīdis, kad noej lejā vārīt kafiju un saproti, ka kanniņā ūdens jāielej tikai priekš manas tasītes. Lakšmi skraida apkārt un kāri lūkojas, vai tad neviens glaudītājs nenāks. Jau parīt atkal namiņš rībēs smieklos, šņāks kafijas kannas, uz šķīvjiem kārtosies siers, jamons, manas pēdas dipinās ašos soļos, kārtojot ceļa somas, peldēšanās piederumus, gaisā virmos dažādas smaržas un garšas. Bet šodiena pieder pārdomām, sajūtu salikšanai pa plauktiņiem pēc Vizmas un Jāņa ciemošanās.

…noise which encompasses in itself huge wheels rolling on pavement, rhythmic thumping of pile engines, blasts of a waterfall and crash cymbal hits pull me out of sleep. I turn on the light, get my glasses, my phone – it’s a little past four.

07.12.2025. Kad vējo

Vakar manā lielciemā iededza svētku ugunis. Tas bija tik skaisti, kā parasti – pasākumu ievadīja dūdu skaņas, tad deju solī laidās dejotāji. Apkārtējie, arī es, viegli līgojās dejas ritmos un skaļi aplaudējām. Tik daudz cilvēku! Mazajās ieliņās nebija, kur adatai nokrist. Karstvīna vietā te dzer saldo sidru vai šokolādi. Ja pavisam godīgi, mazliet pietrūka kanēļa un krustnagliņu smaržas. Piparkūkas te aizstāj ar čurrosiem – tie gan bija gardi.

16.09.2022. Kārtējās atšķirības vietējo un manā dzīves uztverē

Kad pa punktiem, pa stundām salikta visa nākamā nedēļa, kur bez manu mīļo jaunlaulāto ierašanās pirmdien trešajā mājas daļā iemitināsies divas burvīgas mana bloga lasītājas, kurām kaut kad nedēļas vidū pievienosies vēl viens jauks pāris (jūtat menedžmentu, ja?!), šodien zvana juriste ar ziņu, ka otrdien gaidāma kārtējā komisija. Pārcelt dienu nevaru, tā izlēmuši.