Vāveres ritenis sākās 05.45 , un tā visu dienu .
Konsultācijas , mājas darbi , plusā – šodien laba lauru lapu vācamā diena . Savācu krietnu ķeselīti , apkaltīs , malšu pulverī , ko visai drīz likt klāt pie vaska , kad liešu stiprās transformācijas sveces .
Vakarā , kad saules gaismu nomainīja laternu sveicieni , iededzu sveci saviem mīļajiem , kas aiz varavīksnes un kādreiz namiņā mitušajiem , tak jau neredzamām , redzamām saitēm esam sasieti, nepaspēju visu sakāmo norunāt ar uzaicinājuma tekstu , kad pie vārtiņiem piestāja Hit……lers . Sēdēja un skatījās tieši acīs , kustinot savas melnās ausis . Nu nepieņem mana sirds viņu , nepieņem , kā redzu , tā atceros Bosiku . Bet , pastāvēju , padomāju , vēl reiz padomāju , iegāju mājā pēc kāruma , ieliku trauciņā un noteicu : ,, no šīs dienas saukšu tevi par Draudziņu “.
Jā, varbūt sirds nepieņems , bet dzīvnieks atnāca , ja man būs ar ko dalīties , dalīšos un saukšu draudzīgākā vārdā .
Draudziņš klausījās , klausījās , bet uz manām darbībām noskatījās no mašīnas apakšas . Vēlāk , kad iegāju mājā , dzirdēju , kā škīvītis skan . Labu apetīti .
Nevari mainīt bijušo situāciju , maini attieksmi , izņem akmeni no azotes….

#100LaimīgasDienasNamiņā