#100LaimīgasDienasNamiņā – 13. diena

Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .
Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju , kam , ko daru , esmu .
Mēs visi gaidam , kad uz saucienu kāds atsauksies , vai ne ?
Pasaules atbalss ir kā varavīksne pār kalniem, pacel galvu , ieraugi , pasmaidi un paliek tik silti ❤️ .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

It’s day 16. I start walking with the morning light, and my rush costs me dearly – my towel is left behind (but I will find it out only in the evening).
03.08.2023. Namiņa rīta stāsti – 27

Tu biji kails un vēju aplauzts koks... Namiņa dārzā aug trīs lekni kamēliju krūmi, katrs ar savas krāsas ziediem, kādreiz tie bija četri. Tagad ceturtais ir kails stumbrs ar apzāģētiem zariem, bez mizas. Vēl vecais saimnieks, kad bija dzīvs, papliķēja pa stumbru un teica, lai zāģēju nost. Bet es nevaru, kaut kas tajā nokaltušajā stumbrā ir dzīvs.

- "Iveta, tu taču mazgāji otrajai istabiņai logus?”, Daniels tincina.

– "Jā, kaut kas nav kārtībā?"

Ik rudens hortenziju pucēšana . Nezinu , cik sen stādītas , stumbri resni , cieti , dažkārt ar cirvi jākapā. Daži jau tik veci , ka asnus vairs nedzen , bet paši vēl sīksti turas , nomācot visu ap sevi .Līdzīgi kā dzīvē ar vecām piesaistēm , ieradumiem - sen vairs nederīgi , bet prātu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 13. diena Read More »