#100LaimīgasDienasNamiņā – 13. diena

Šodien rakstīju atskaiti par mācībās iegūto, izprasto .
Skatot, izzinot sevi no dažādiem rakursiem , nācu pie secinājuma , ka : mans lielākais bieds un trauksmes veidotājs ir palikt bez atbildes reakcijām no pasaules uz maniem vārdiem , darbiem , esību . Ja nav pasaules atbildes vibrācijas uz manējām , tad , kam tad es dzīvoju , kam , ko daru , esmu .
Mēs visi gaidam , kad uz saucienu kāds atsauksies , vai ne ?
Pasaules atbalss ir kā varavīksne pār kalniem, pacel galvu , ieraugi , pasmaidi un paliek tik silti ❤️ .

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 136
23.03.2024. Parastais par neparasto jeb neparastais par parasto

Vakardien pār mazciemu un lielciemu kā īsta ragana Rumpumpele bija pārgāzies pelēks mākonis. Redzamība nekāda, viss tik’ uz tausti. Rīta daļu veltījām nesteidzīgām brokastīm četru stundu garumā. Tad ap pusdienas laiku nobraucām lejā uz biezās miglas apņemto Cudillero. Tā kā vēlme saskrieties pieri pret pieri ar kādu staigātāju neradās, doma par vīna glāzi un vēl vienu kūciņu likās ļoti pat pieņemama.

Dzīve mazciemā – 109
14.06.2023. Lūzuma punkts, turpinājums

No rīta paskatos plānotāja un rakstu saimniekam ar lūgumu neieplānot mājas apsekotājus līdz 02.06., jo visas dienas jau sarakstītas ar darbiem. Atnāk ziņa “labi”. Vēl pēc pāris dienām atnāk ziņa, ka rīt, tas ir, 31.05., būs abi kontrolētāji klāt. Ievelku elpu, pastāvu plankā, lai “nolaistu tvaiku” un vēlmi uzrakstīt visu, ko par viņu domāju. Un domāju es daudz un krāšņi, te pat vairs nav teiciens “man ir jūtas”, te prasās pēc lielās enerģētiskās pannas. Kamēr pārgrupēju darbus, atnāk ziņas no jaukas Latvijas piligrimes, ka labprāt šo nakti pavadītu namiņā un, ja vēl vakariņas, tad pavisam labi. Ievelku elpu...

Dzīve mazciemā – 54

16.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

Solis n-tais, sazin kurais, esmu pazudusi izplatījumā

Jau rakstīju, ka pēdējie divi mēneši ir spriedzes pārpilni. Vienlaicīgi ejam finiša taisnē ar visām iesāktajām lietām, un gluži spāniskā garā viņi dokumentus izskata, atbildes raksta 3-5 mēnešus, bet man viss prasītais jāiesniedz 5 - 10 dienu laikā. Tad nu jožu ar papīriem pa trim dažādām pilsētām un pilsētelēm - Cudillero, Avilesu un Gijonu. Gadās, ka kāds aprakstīts papīra gabals jānes uz n-iestādes otro stāvu, bet jāapzīmogo pirmajā, kamēr izsēžu rindu otrajā stāvā, darba laiks pirmajā ir beidzies, nākamajā dienā no rīta zvans uz iestādi izņemt pieraksta numuriņu (labi, ja var dabūt), un atlieku visus darbus, konsultācijas un joņoju iesniegt dārgo papīra stērbeli.
Dzīve mazciemā – 53

11.11.2021. Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz....”

5. solis

Mārtiņi. Aizveras veļu vārti. Uz brīdi pasaule paliek klusumā. Starp bija un būs. Tāds dzidrs, skanīgs mirklis – tagadne. Iededzu sveces saviem veļiem, lai gaišs ceļš, gluži kā atmiņas, kas paliek manā sirdī, domās.

Aiz loga tumša debesis bez mākoņu pogaļām, daudz, daudz zvaigžņu, un tikai 6 grādi. Nudien, sajūta, ka sals tūlīt iekniebs degunā.