Viesi namiņā – 1. daļa

Pirmā diena, 02.07.2023.

Nu, ko! Dāmas vēl gaisā, bet man jau piedzīvojumu pilns snīpis un pēcpuse ar. Kāpēc pēcpuse? Sulas pudele izlija, nācās strauji bremzēt.

Reizi pa reizei (un šogad tas būs daudz) jāizlien no manas mazās, mīļās kabatparadīzes.

Bilbao lidosta liela, haosīga, visa stiklā un betonā. Pārredzamība, orientēšanās – knaps vieninieks. Parkings ļoti neērts un dārgs.

Kamēr meklēju sagaidīšanas zāli, paspēju divos “secreto” ofisos pabūt un gandrīz stjuartes drošības kontroli izgāju.

Viss, lidmašīna ir klāt, cerams, ka esmu pareizi.

Aaa, cik mana mazā lidosta ir mīļa un ģimeniska.

Ātrāk uz mājām! 😉

—————————————————————————————

Pirmā diena nu ir galā!

Ar Astūrijas labumiem sabarotas, okeānā izmērcētas, pat mazi bufoniņi tika!

Ja sarunas turpināsies tādā intensitātē, drīz pie Ādama un Ievas dzīves iztirzāšanas ķersimies. 😀

Mazs okeāna bilžu spamiņš!

Otrā diena, 03.07.2023.

Par Covadongu labāka var būt tikai Covadonga!

Noieti vairāk kā 10 000 soļu augšā, lejā pa takām. Izmērcētas galvas avotos.

Pasēdēts bazilikas klusumā, atlaista smaguma asara SV alā, salutinātas garšas kārpiņas, kāda tikusi pie jaunas kleitas!

Otrā diena galā (gandrīz).

Ja es gribētu uzgleznot mirkli
es atgultos dziļajā zālē
un raudzītos debesu dzīlēs kur mākoņi pasauli mīl
es raudzītos tikai mirkli
jo gleznai nevajag vairāk
es gulētu dziļajā zālē
tas nekas ka reizēm tā mikla lai sajūtu zemes spēku
lai sajūtu debesis pāri
man nevajag neko lieku
vien sajust šo dzīvības prieku vien sajust ka esmu pati
kā zeme
kā zāle
kā debess
kā vējā skrejoša lapa
Kas elpo un izjūt šo mirkli
/Inese Tora/

Trešā diena, 04.07.2023.

Trešā diena nu ir galā!

Apsvilušiem sāniem, mugurām, vaigiem i augšā, i apakšā, laimīgi murrājot ejam pie miera.

Visa diena okeāna krastā, ļaujoties saules glāstiem, skaļi spiedzot, lēkājot pa viļņiem. Kādai uz brīdi viļņi aizņēmās peldkostīma apakšējo daļu, kādai augšējā gribēja putniem traukties līdzi, kāda uz vēdera, viļņu dzīta, tika izmesta krastā, vēl kādu kolēģes no viļņapakšas vilka laukā. Spiedzām un smējāties skaļi kā bērnībā.

Vakars uz klintsradzes.

Eeee, kā drebulītis rauj un miesiņa sūrst.

Rīt uz Cares taku, ak, jeee, man modinātājs zvanīs pēc četriem. Ēdamais līdzi jāsarūpē, mašīna jāsapako.

Ļauj dvēselei uzziedēt teiksmainiem ziediem no sapņiem no ilgām no ikdienas lietiem tai dvēseles stūrī
kur aizmidzis prieks lai uzzied un rotājas pasakains zieds
ar cerību putekšņiem dvēseles vidū
ar saulainām stīgām uz gaismu kas stīgo ļauj dvēselei uzziedēt teiksmainiem ziediem caur ikdienas lietiem caur
ikdienas sniegiem
/Inese Tora/

Ceturtā diena, 05.07.2023.

Piecelties pirms saulītes ir grūti, bet, ja grib vasarā baudīt Cares taku, jāvar!

Divas stundas ar astīti, uh un ah par skatiem, un esam klāt.

Uzliku dāmas uz takas, pati atgriezos pie mašīnas. Miega pele, kas pagājušajā naktī sazin kur aizmaldījās, atrada mani kalnos.

Ir tādi skati, tādas dienas, kad gribas klusumu, to “uh” un “ah” paturēt sev.

Cares taku izstāstīt nevar, tā ir jāsajūt.

Pusdienas manā iecienītajā krodziņā, kur esmu jau savējā, garšoja lieliski.

Piestājot pie skatu laukuma, tiek īpaša balva – zirgu bars, skaista, melna ērzeļa vadībā!

Rīt Bulnes.

Kā neizbēgams bezrobežu rīts
pār vienu sirdi mīlestība nāk,
Un tu, ar visu dzīvo sasaistīts,
jau esi kļuvis varenāks un vērīgāks.
Gar visu daļa tev, jo visa daļa tu,
un simtreizējais viss ir pirmoreiz.
/O. Vācietis/

Piektā diena, 06.07.2023.

Rīts nāca ar pārsteigumu – “Daudz baltu dieniņu” skanējumā un gardo vīna pudeli, ko var dabūt tik Cares takas krodziņā. Pa kuru laiku dāmas to noorganizēja un kā – tā man paliks mīkla. ❤️

Diena paskrēja vēja spārniem.

Kā manas čaukstenes secināja, Bulnes ir sinonīms piedzīvojumiem.

Arī šodien bez tiem neiztika.

Kad skaistā taka izbaudīta, punči ar gardo saldējumu salutināti, var padomāt par uzkarsušās miesas atveldzēšanu maģiskajā eikaliptu pludmalē.

Tik jauki baudīt vakara rāmumu okeāna viļņos un sajust, ka nekas jau nebeidzas, dvēselei pieder mūžība. Viss, ko nepaspēsi šajā dzīvē, pagūsi nākamajā, aiznākamajā.

Tāds miers ielīst dzīslās.

Dziļa pateicība par dzimšanas dienas sveicieniem un dāvanām!

Jūs visi esat daļa no manis, mani puzles gabaliņi, paldies par to!

Ak, jā, ļoti gribēju tikt Bulnes kapelā, bet augšā nebija mašīnai vietas, dāmas izlaidu, pati braucu lejā – kapelā netiku. Tā vietā Visums man uzdāvināja vīģes lapu. Nu, ja reiz Pelnrušķītei riekstiņi tika, nebrāķēsim Visuma sūtīto lapu.

Lai mierīga nakts.

Rīt mums suvenīru pirkšanas diena, un centīsimies tikt uz playa de Catedrais.