Dzīve mazciemā – 110

Namiņa rīta stāsti – 21

Agrs, brīdis starp tumsu un gaismu. Līdz ar pirmo saules staru Nansija izstaipa ķepas, nožāvājas un izteiksmīgi paskatās acīs. Man jāsaprot, ka viņas domas pievērstas sulīgajam gaļas gabaliņam, kas atlikts brokastīm. Nē, ne man, tas kaķu dāmām. Starp citu, jābrauc uz veikalu, šonedēļ akcija – par vienu kg gulašgabaliņu gaļas dāvanā tiek pudele sarkanvīna.

Mans mazciems vēl guļ, mājām slēģi ciet, bet jau drīz zaļajā un baltajā mājā sāksies rosība – mātes medīs bērnus, lai vestu uz skolu. Vēl pēdējās skolas dienas.

Šis mazais klusuma brīdis ir tikai mans. Tā ir mana rīta saruna ar dabu, putniem, dārzu, tā ir mana pateicība Visumam par doto jauno dienu.

Dārzs saziedējis, nu jau katru dienu kāda no skaistulēm ver savas acis, lai priecētu pasauli.

Vakar aiznesu vienu skaistuli gandrīz manā augumā kaimiņiem, lai priecē arī viņu māju.

Gar sētu aiziet piligrimi, kāds jauns kungs enerģiski stāsta svaigi nogūstītai piligrimei par to, cik izdedzis darbā, kā satraucies pie katra telefona zvana. Pasmaidu, viņa stils liek domāt, ka šis ir brīnišķīgs veids, kā iepazīties.

Un Ceļš tāds ir, tu vari satikt visus un nevienu!

Diena ir sākusies!

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 124
18.09.2023. Piektās dienas dzīpariņi

Kaut vakarā nekas par to neliecināja, naktī sākās vētra, vējš gaudoja, rībināja durvis un logus. “Nu tā,” es nodomāju, “un ko man ar Dip-Dip komandu darīt?” Kas ir Dip-Dip? Redz, es cilvēkus pēc aktivitātēm dalu “plokš” un “dip- dip”. Pati esmu tipiskais “plokš”, kurš var apsēsties uz akmens, uzkalniņa, smiltiņās un uz pāris stundām iegrimt apcerīgās domās. “Dip-dip” ir tie, kuri vēl nav uzkāpuši vienā kalnā, jau taujā pēc nākamā, tie ir tie, kuriem kājiņas danco pēc vēl un vēl. Šoreiz man ir Dip-dip kompānija, un vēl ar lielo burtu.

#100LaimīgasDienasNamiņā – 48. diena
Vētra , okeāns stāsta stipros stāstus , viļņi , apvilkuši baltus putu apmetņus , steidz tos nodot krasta akmeņiem , atbalsojot tālu no krasta .Lielā veikalu diena, ceturtdien ies pakas uz Latviju , uz divām A 4 formāta lapām pasūtījumi . Labi , ka mašīna liela 😉.Braucot pāri augstajiem tiltiem , šūpoja pamatīgi , stūrē …

Dzīve mazciemā – 110 Read More »

Dzīve mazciemā – 126
30.09.2023. Kustini kājas, kustini smadzenes

Pēdējā diena kopā ar čaukstenēm, protams, kalni. Braucām uz Somiedo dabas parku, tur ir īsta taku pārbagātība. Savu prieku noķer gan ainavu vērotāji, gan putnu vērotāji, arī zvēru vērotāji, arī lāču un vilku. 🙂 Jā, jā, Astūrijā dzīvo i lāči, i vilki, i Ibērijas lūsis, i bezkaunīgās mežacūkas (viena īpaši bezkaunīgā pa neaiztaisītajiem dārza vārtiņiem iešīberēja manā dārzā, sacienājās ar tomātiem, sapluinīja substrāta maisus un apēda visus kartupeļus).

Dzīve mazciemā – 88
23.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 4

Atkal pusgulēta nakts, migrēna ērti iekārtojusies aiz labās acs un deniņu apvidū, ērti sūc kokteilīti un – tram-pam-bam – pa brīdim uzsit pa bungām. Vakar masēju i galvu, i skaustu, kaut kur zemāk pa kakla skriemeļiem uz labo pusi sataustīju vienu punktu, kuru masējot palika krietni labāk. Kas tas par punktu, to prasīšu Janai, viņa kā Ciguniste zinās. No rīta tas pats, kamēr čubinu to punktu, sāpi atlaiž. Ļoti vilinoši palikt gultā, bet šovakar lielais Zoom Mērķu grupai, jāpabeidz rakstīt lekcija. Ārā silts, viegli apmācies, būs jāsaņemas sabarot dobes ar humistāru. Pagājušajā gadā bija labi rezultāti. Ir viedoklis par kaimiņu kaķiem, kuriem nav citas vietas, kur gulēt, kā kastēs ar samteņu stādiem. Esmu dzīvniekmīlis, bet visam ir robežas.