Dzīve mazciemā – 110

Namiņa rīta stāsti – 21

Agrs, brīdis starp tumsu un gaismu. Līdz ar pirmo saules staru Nansija izstaipa ķepas, nožāvājas un izteiksmīgi paskatās acīs. Man jāsaprot, ka viņas domas pievērstas sulīgajam gaļas gabaliņam, kas atlikts brokastīm. Nē, ne man, tas kaķu dāmām. Starp citu, jābrauc uz veikalu, šonedēļ akcija – par vienu kg gulašgabaliņu gaļas dāvanā tiek pudele sarkanvīna.

Mans mazciems vēl guļ, mājām slēģi ciet, bet jau drīz zaļajā un baltajā mājā sāksies rosība – mātes medīs bērnus, lai vestu uz skolu. Vēl pēdējās skolas dienas.

Šis mazais klusuma brīdis ir tikai mans. Tā ir mana rīta saruna ar dabu, putniem, dārzu, tā ir mana pateicība Visumam par doto jauno dienu.

Dārzs saziedējis, nu jau katru dienu kāda no skaistulēm ver savas acis, lai priecētu pasauli.

Vakar aiznesu vienu skaistuli gandrīz manā augumā kaimiņiem, lai priecē arī viņu māju.

Gar sētu aiziet piligrimi, kāds jauns kungs enerģiski stāsta svaigi nogūstītai piligrimei par to, cik izdedzis darbā, kā satraucies pie katra telefona zvana. Pasmaidu, viņa stils liek domāt, ka šis ir brīnišķīgs veids, kā iepazīties.

Un Ceļš tāds ir, tu vari satikt visus un nevienu!

Diena ir sākusies!

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 116
18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

Dzīve mazciemā – 8

01.06.2020. Melnās dienas.

Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...
Dzīve mazciemā – 7

15.05.2020. Brīvības elpa.

Zemestrīce, cunami - tās ir pirmās domas, kas iešaujas manā prātā, dzirdot dīvaino šņācienu, uztverot krītošo trauku, mēbeļu blīkšķus. Mēģinu izrausties no gultas, ārā tumša nakts, spokainā āra laterna vējā šūpojas un kaut kas draudīgs, šņākdams nesas pa māju. Galvā 101 doma - kā iedabūt kaķus pārnēsājamajā somā, neaizmirst paķert dokumentus no naktsskapīša, cik tālu ir uzkāpis ūdens, vai maz tikšu līdz mašīnai, pa kuru ceļu braukt…
Dzīve mazciemā – 9

15.06.2020. Logs uz pasauli.

Veltījums tiem, kam grūti.

Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.