Namiņa rīta stāsti – 10
Vētra, dūmi, daudz, daudz ugunsgrēku.
Mazā, mīļā Astūrija liesmās. Naktī dega lielais kalns Naranco pie pašas Oviedo.
Vakar pēcpusdienā līdz mums nonāca lielās vēja brāzmas, ārā ap 25 grādiem, ne pilītes lietus.
Vadot Zoom nodarbību, nācās uz mirkli atstāt grupu un skriet ārā skatīties, kas notiek, deguma smaka bija tik spēcīga, ka šķita, ka uguns te pat jau Santa Ana kalnā. Par laimi, nē, tik milzu dūmu mutuļi, vēja nestie, ietina visu ciematu biezā, necaurredzamā, smirdīgā masā.
Pirms došanās gulēt sapakoju mašīnu – kaķiem ēdamo, būri, ja nu kas.
Naktī abas dāmas gulēja, cieši piespiedušās man klāt, dzīvnieki jūt.
No rīta vējš vēl spēcīgāks, skatoties ziņu video, kur ugunsdzēsēji cīnās ar vēja nestajām dzirkstelēm ap benzīntanku, ap Naranco kalnu, gar auto ceļa malām, palika pavisam neomulīgi. Jābrauc uz pastu, bet tā negribējās kaķes vienas mājās atstāt. Aši, aši, un uz mājām.
Pa ceļam redzēju, kā virs Santa Anas kalna ceļas lieli, biezi balti dūmi, gribēju uzbraukt kalnā, paskatīties, kas notiek, bet visas takas, ceļi uz mežiem, kalniem atvērtas tikai tiešajiem iedzīvotājiem. Bet nemiers dīda, labi, aizbraukšu līdz Cabo Vidio, tur labi var visu panorāmu redzēt. Nebija laba doma, jo izkāpt no mašīnas nebija iespējams, vējš gāza no kājām. Pirmo bildi uzņēmu caur mašīnas logu. Pabraucu nostāk, aiz līkuma, tur jau varēja izkāpt – baisa, liela dūmu siena virzījās pāri mazajam līcim.
Mājās, atverot karti, sirds sažņaudzas, deg Pesoz (koda vārds tiem, kuri bijuši – logs (tur, kur sveces lējām)), deg pie Tramundi, Candas de Narcea, Somiedo dabas parks, meži pie Villaviciosas. Arī Cudillero padome atzīmēta ar sarkano zīmi, Muras de Nalon (10 km no namiņa), Soto del Barco (melnā pludmale) arī.
Evakuēti vārāk kā 300 iedzīvotāju.
Astūrijas mežos dzīvo lielākā daļa Spānijas lāču populācijas, retais Ibērijas lūsis, tik ļoti vajadzīgās meža bites un citi zvēri…
Ļoti ceru, ka ziņām būs taisnība un naktī sāks līt. Ļoti ceru.
