Īsie stāsti jeb “45 soļi līdz….”

Kārtējais solis

Kā vislabāk atgūt līdzsvaru?

Pareizi, ņemt lāpstu un iet rakt. Īpaši, ja lolotās, gaidītās peonijas ar Sanitas gādību atceļojušas.

Šodien diena pirms lielās vētras, ārā +17, aizvējā pat vairāk, lāpstu rokā, un uz priekšu.

Zeme te smaga, lietus sasista, nedzīva. Tā kā pie zirgu labumiem neesmu tikusi, komposts ļoti dārgs, tad nu izmantoju visu, kas pa rokai. Pirmā lieta – pirms mēneša sagatavoto dobi, kur laicīgi noņemta velēna, uzrušināta, iekaisīts trihodermīns, pārrakt.

Pareizāk sakot, izrakt divu lāpstu dziļumā. Skats no malas labs, kaimiņi atkal aplipuši ap logiem. Top dobe – 1,5 metrus plata, 2,5 – 3 metrus gara, divas lāpstas dziļa. Roku kā kurmītis, sparīgi vicinot lāpstu, līdz abpus iezīmētajai līkloču dobei gar malām izveidojas kārtīgs zemes valnis.

Ko tā trakā latviete tur rok?

Nākamais solis – sagriezt jaunos hortenziju dzinumus, nobrucināt lapas, ziedu čemurus un izklāt kārtīgu, biezu lapu segu, kārtīgi piebradāt, tad uzbērt ap 5 cm komposta maisījuma ar pelniem un biomix. Tad uz izveidotās “cietās gultiņas” izkārtot peoniju saknes, liliju, hiacinšu, narcišu, tulpju sīpolus. Pāri visam pārlikt hortenziju ziedus, lai neaplauztu peoniju sārtos snīpjus.

Tālāk nāk kārta skaļajam darbam – velku ārā Nafīti, uz akciju Amazon nopirkto mazo zaru šķeldotāju, un pārvēršu visus hortenziju stiebrus labā mulčā.

Nākamais solis – sajaukt zemi ar jauniegūto mulču, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju, un pārbērt pāri visam.

Visbeidzot, uzrausu pāri palikušo zemi.

Nobeigšu ar zaļo mulču – pēc zāliena pļaušanas iegūto zaļo masu. Pēc vērtas sabarošu ar humistaru un Baikalu.

Kas ir, to izmantojam.

Gribēju pēc aļģēm tikt, bet nepareizais vējš, nebija izskalotas.

Gaidu ziedēšanu. Paldies Ievai Stalidzanei, Janai Zilkalnei, Janai Magonei, Marutai Audarei par sakņu gādāšanu, paldies Sanitai Zigurei, Gunitai Leitonei par sakņu pakošanu, atgādāšanu.

Esmu soli tuvāk savam sapņu dārzam. Bet šī bija tikai viena no 7 dobēm, vēl sešas priekšā…