Dzīve mazciemā – 33

Rīts Mazciemā

No paša agrā rīta lija, ne tā – pavasarīgi, bet no sirds, Asturijas gaumē. Kaķi paprasījās zem segas un, dibenus pret logu pagriezuši, skaidri pauda attieksmi pret esošajiem laikapstākļiem.

Bet šeit ir dīvaino laikapstākļu karaļvalsts – līdz ar pirmajiem saules stariem Lietus Māte saritināja savus plīvurus un pār kalnu galiem uzspīdēja saule. Arī negantais vējš beidza pūst savas taures, kaķi izlīda no segapakšas un, saldi murrājot, guļot uz segas, pagrieza savus punčus pretī siltajiem saules stariem.

Tādos rītos miegs no acīm pazūd kā uz burvja mājienu, lecu no gultas ārā un, biezo jaku uzmetusi uz pleciem, skrienu lūkot – kas jauns uzziedējis, kas degunus no zemes izbāzis, vai zemenes jau zied, vai burkāni sadīguši, ko agrajā pavasarī stādītās tulpes, narcises, hiacintes dara.

Dārzs ir mana atveldze un posts vienlaicīgi. Šodien ceturtdiena – spāņu valodas nodarbības diena, tā gribējās uz Gijonu aizbraukt, satikt grupas biedrus, parunāt par neko, iedzert kafiju pilsētas skvērā…

Bet šodien nelīst, tāpēc mācības atkal online. Dārzs jau sen vairs nesauc, tas auro, un es nolieku savas prioritātes. Brauciens uz Gijonu – viens kūdras maiss, tādi man te tagad tie rēķini.

Par sapņiem jāmaksā, un es maksāju smaidot, jo dārzs ir atveldze sirdij, prātam, steidzīgajam dzīves ritmam…

Dārzs būs atveldze tiem, kuri nāks…

Ann Deweirdt, Cristina Sanchez Blanco, Today I will be online again, love you and miss you.

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 9

15.06.2020. Logs uz pasauli.

Veltījums tiem, kam grūti.

Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.
#100LaimīgasDienasNamiņā – 35. diena
Ja svētdiena noklačota , tad pirmdien jāsarauj !Noslīpētas sienas un uzklāta pirmā krāsas kārta uz griestiem, sienām .Tas bija izaicinoši - noturēt līdzsvaru , kura nav (nu aizmirsa Dieviņš iedot ), ar atpakaļ atgāztu galvu , stāvot uz ķeblīša. Lai ķeblis pa slidenajām flīzēm neslīdētu , apakšā sega paklāta . Otrs izaicinājums , nenogāzties pār …

Dzīve mazciemā – 33 Read More »

Dzīve mazciemā – 97
29.04.2023. Ir arī tā

Domāju nerakstīt, līdz mani ilgi, mīļi gaidītie viesi nebūs devušies mājup. Lai lieki nesatrauktu. Jo tik ļoti, ļoti gaidīti. Kāpēc - o, tur ir vesels stāsts, bet to tik ar pašu piekrišanu. Ko nozīmē būt viesu namiņa, kaut ofic neatzīta, bez stingriem papīriem, tik draugiem, draugu draugiem un viņu draugiem, saimniecei? Zināt, vai ne? Tas ir ne tikai prieks sagaidot un asara prombraucot, jo katrs paliek sirdī, tas ir ne tikai traks plānošanas, pielāgošanās maratons visās dienās, tā ir ne tikai spēja nolasīt vēlmes - gastronomiskās, emocionālās un vēl, un vēl. Tā ir arī prasme un vajadzība savākt sevi, savu fizisko ķermeni, kad tas uzrīko revolūciju.

Dzīve mazciemā – 73
14.08.2022. Tāpat vien.

Agrs svētdienas rīts, nejaukais kraukļu pāris, pareizāk sakot, abi pāri, nolēmuši uzrīkot kopīgo izlamāšanos tieši pretī manam guļamistabas logam. Negribīgi, slinki atveru vienu aci - šorīt ar sauli esam solidāras, arī viņa tik tikko plakstiņus ver, gar dzīvības koka tumši zaļajiem zariem kā nebēdnīga maza meitene, kas nolēmusi pārbaudīt, vai tik kumodē nav palikusi kāda konfekte, vijas un tinas maigi rozā rīta gaisma.