08.05.2021. Mazliet saules

“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.

Miegā redzēju , ka esmu Latvijā , notiek manas grāmatas atvēršanas svētki . Tāda liela plaša telpa ar dzeltenīgi sārtām ķieģeļu sienām, smaržo pēc kanēļmaizītēm, deg manis lietās sveces , gar sienām kārtojam lielus podus ar ziedošām rozēm , klusi skan Laimas spēlētā kokle , pievienojas Pēteris ar harmonijām , skan mana mīļā ,, Viento …

** Read More »

I’m dripping with sweat – the albergue is fully booked this evening. Spanish summer does its thing, it’s not even noon and almost all the rooms are booked.

26.05.2025. Kad aizraujas elpa

Maija beigās kalnu pilsētiņās, ciematos sāk svinēt viduslaiku svētkus. Uz pāris esmu bijusi, pārsvarā - nopūta. Bet daži tiešām jauki: interesanti izstrādājumi, gardi sieri, no viena pat pīts groziņš atceļoja. Nu, jā, esmu laikam Latvijas tirdziņu atmosfēras, piedāvāto preču daudzveidības izlutināta. Bet, ja nelīst, ja brīvdiena, ja vieta, kur nekad neesmu bijusi, degviela mašīnā ir – braucu. Pirmais pārsteigums - mana navigācijas sistēma atteicās ar mani runāt.