Miera un atpūtas diena. Esam Fisterrā - pasaules malā - un tā arī jūtamies. Laika plūdums nesteidzīgs. Līst - pasēžam krodziņā, uzspīd saule - ejam ķert okeāna un vēja kaifu.

It’s day 12. The hardest battle in life is against yourself! That’s what I would call today’s post. ‘Mummy, it’s too tight! Mummy, it’s cold!’

23.07.2023. Ko taupa taupītājs, to izmanto, kurš paķer telefonu!

Tā kā mājas nets traki “kruts” ar savu aplikāciju, kuru telefonā ar LV numuru nevarēja iestellēt, nācās spāņu numuram pirkt jaunu. Ja jau jauns telefons, tad pirmajai bildei jābūt ūber skaistai, taupījos, meklēju to skaistāko kadru. Ja? JA?! Vakar, kad jau tā pa čemodāniem (četriem, bet kurš tad laimi skaita) bija jālēkā, lai ciet dabūtu, Vitas kārā acs krita uz hortenzijām. Nolēmām, ka tās, kuras izturējušas ex saimnieku aktivitātes - stādīt podā uz akmeņiem un vēl akmeņi pa virsu saknēm - varētu labi izturēt ceļu uz Latviju un Latvijas laikapstākļus.

30.09.2023. Kustini kājas, kustini smadzenes

Pēdējā diena kopā ar čaukstenēm, protams, kalni. Braucām uz Somiedo dabas parku, tur ir īsta taku pārbagātība. Savu prieku noķer gan ainavu vērotāji, gan putnu vērotāji, arī zvēru vērotāji, arī lāču un vilku. 🙂 Jā, jā, Astūrijā dzīvo i lāči, i vilki, i Ibērijas lūsis, i bezkaunīgās mežacūkas (viena īpaši bezkaunīgā pa neaiztaisītajiem dārza vārtiņiem iešīberēja manā dārzā, sacienājās ar tomātiem, sapluinīja substrāta maisus un apēda visus kartupeļus).