26.07.2023. Namiņa rīta stāsti vakarā (nr. 26)

Kā jūsu pusē ar sauli un lietu? Mūs saulīte ļoti mīļo, tik ļoti, ka kokiem krīt lapas, pat varenās tūjas skumji šūpo savus zarus. Vīst. Dārzs saskumis, neskatoties uz cītīgo laistīšanu, jaunsētās puķes nedīgst. Dārza krāšņums -lilijas - lēnām nozied, vēl pēdējās, pumpuros esošās, vakaros saldi smaržo.

11.06.2023. Namiņa rīta stāsti – 20

Pamodos un sāku meklēt attaisnojumus, kāpēc šodien nekur nebraukt. Ar sirdi, ķermeni saprotu, ka jāizraujas no mājas darbiem, bet prāts nebalsī auro par nepadarītajiem darbiem. Savācos un braucu. Galamērķis – Candas. Neliela pilsētiņa pusstundas braucienā no namiņa, kur tiek svinēti Pirmās Komūnijas svētki. Šeit pieņemts, ka gājienam paredzētās ielas tiek greznotas ar ziedu paklājiem, ko kārto agri no rīta. Šejienes tirdziņi un svētki uz LV fona izskatās pabāli, tas jau pieredzēts. Mēs esam ļoti izlutinājušies, tik ļoti, ka atradīsim, kur piesieties pat pie visskaistākā darba. Te viss vienkārši -paņēmi zāles kušķīti, ieliki trīs margrietiņas, pats lepns, pārējie apbrīno. Neviens neiespringst, dara visu ar prieku, pēc tam ar prieku svin.

18.07.2023. Namiņa rīta stāsti (nr. 25) & viesi namiņā

Neraksturīgi man, esot kopā ar viesiem, nolēmām apmeklēt publisko pasākumu - dronu šovu. Pirmajā vakarā pasākums neizdevās, visā Gijonā nebija, kur mašīnu novietot, pareizāk sakot - uz ielām i adatai vietas nebija. Milzu sastrēgumi, policisti, brīvprātīgie, kundzītes ar cacīgi uzkrāsotām lūpām regulēja satiksmi, cilvēku plūsmu. Nu, neko, noslaucīju no pieres sviedrus, kad izkļuvām no pilsētas. Sestdien mēģinājumu atkārtojām, tik nu bijām gudrākas - ieradāmies pusdienas laikā, kad spāņi bauda nomiedzi.

“Iveta, I reckon you cleaned the windows in the second room?” Daniel inquired. -Yes, is there anything amiss? “Just look what that spider has done!!! Spun his web already!