#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis ieraksts . ‘Mācībās runājām par līderību , sasmaidījos , tieši tas ,ko jau 2003 gadā apguvu , tikai tad lietojām vienkāršākus vārdus , un skatiens bija vērts lauksaimniecības virzienā , mazo saimniecību produkcijas popularizēšanā , atpazīstamībā . Tagad par globālo līderību . Bija interesanti , noteikti padalīšos savā jaunajā apmācību kursā . Mācības , tas vienmēr ir interesanti , tā ir iespēja atsvaidzināt zināšanu atmiņu , paraudzīt , vai visas skabargas izvilktas .Tas ir draivīgi , mācīties kopā ar jaunajiem , kuri tikai liek savu ceļu .Ak, jā , dārzā paviesojusies salna , viens kabacis apsalis , bet rozes, dālijas zied !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

19.08.2022. Spoki, gari un citi

Namiņam ir savi neredzamie iemītnieki, to jūtu ik brīdi, to piedzīvoja arī retrīta dāmas. Tas bija varen jautri. Abām kaķu dāmām arī nācies sastapties ar namiņa sargiem, tad visas trīs sēžam gultā, viena uz otru skatāmies un murminām gariņiem mīļvārdiņus cilvēku un kaķu valodās. Bet vienu vakaru bija citādi...

13.11.2020. Arī Paradīzē slimo.

Rudens nekad nav bijis mans gada laiks. Jā, ir jau skaists tas lapu zelts, košās krāsas, tā īpašā ne ar ko nesajaucamā smarža, miglā tītie rīti un gājputnu kāši, bet pārsvarā tas ir drēgnums, ap stūriem aurojošs vējš, lietus, dubļi, ja esi laukos, vai peļķu pilnās ielas, ja esi pilsētā. Izskatās, ka nekas sajūtās nav mainījies, arī dzīvojot šeit.
Ik reizi , kad šķiet , ka kļūstu par histēriķi , pietiek ieslēgt kādu turku seriālu , un saprotu, ka ar mani viss kārtībā. Tas, ko par šodienu varu teikt - man apkārt ir brīnišķigi cikvēki , paldies , no sirds un līdz zemei .Tik daudz atbalsta , pateicības vārdu no klientiem , facebook paziņām …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena Read More »

30.12.2020. Manu kaķu stāsts, 1. daļa

Cik sevi atceros, vienmēr bijis kāds kaķis azotē - vai nu pašas mājās, vai kādā no draugu mājām. Kārtējā lielā pretruna manī, jo pēc būtības esmu suņu cilvēks, ģībstu, ieraugot skaistu vilku, Afgāņu kurtu ieraugot, zaudēju spēju skaidri domāt. Bet kaķi… jā, kaķis vienmēr ir blakus, jo, laikam, lai kā gribētu asociēt sevi ar uzticīgo, drošo suni, esmu visīstākais kaķis...