#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis ieraksts . ‘Mācībās runājām par līderību , sasmaidījos , tieši tas ,ko jau 2003 gadā apguvu , tikai tad lietojām vienkāršākus vārdus , un skatiens bija vērts lauksaimniecības virzienā , mazo saimniecību produkcijas popularizēšanā , atpazīstamībā . Tagad par globālo līderību . Bija interesanti , noteikti padalīšos savā jaunajā apmācību kursā . Mācības , tas vienmēr ir interesanti , tā ir iespēja atsvaidzināt zināšanu atmiņu , paraudzīt , vai visas skabargas izvilktas .Tas ir draivīgi , mācīties kopā ar jaunajiem , kuri tikai liek savu ceļu .Ak, jā , dārzā paviesojusies salna , viens kabacis apsalis , bet rozes, dālijas zied !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

05.10.2021. Rīt!

Nu, ko, rīt lielā diena.

Pēdējā pusotra mēneša notikumi ir kā odziņas uz šokolādes kūkas, tā šokolādes kūka - mana nervu sistēma, tās odziņas - attiecīgo notikumu sekas.

Ilgi nav bijuši ieraksti. Notikumu, piedzīvojumu netrūka, bet spēka un vēlmju resursu tos aprakstīt gan nē. Vislabāk būtu gribējies ielīst kādā alā, nevienu neredzēt, nedzirdēt, neatbildēt uz jautājumiem “nu, kā ar māju?”, nedzirdēt komentārus, ka “ja tas ir tavs, tad jābūt visam viegli” un līdzīgus. Ziniet, man ir pretjautājums - pirms ko tādu man rakstāt, ko paši esat jaunu uzsākuši, izdarījuši laikā, kad visa pasaule prātā sajukusi?

08.02.2021. Mazās brīvdienas.

Brīvdienām kopā ar Liliju ir savas šarms. Apvienojot viņas nevaldāmo kāri pēc apmaldīšanās un manu pat īsti negribēto magnētu piedzīvojumu pievilkšanai, tās izdodas lieliskas, kaut reizēm nervus kutinošas. "Ну ты представь себе, мне в моем возрасте, предложить просто перепихнуться. Так грубо,” Liliijas sašutuma pilnā balss dzirdama labu brīdi pirms noskan durvju zvans.

23.03.2020. Ierašanās.

Kad pamanu pazīstamo, galīgi ačgārno krustojumu, ir jau gana vēls, ārā tumsa. Tiesa, pati pabrīnos, cik precīzi esmu noteikusi mūsu ierašanās laiku - minūte minūtē. Braucot cauri mazciemam pa šauro iel-ceļ-taciņu, cenšos atcerēties, kā tad bija jābrauc, lai neiebrauktu kādā pagalmā.

09.05.2023. La sangre

Modinātājs pārtrauc sapni tieši desmit minūtes pēc sešiem. Ārā tumsa, kaķiem viedoklis. Jūs zināt, cik smieklīgi izskatās samiegojušies kaķi - kažoks uzbozies, urskulītis savilkts, actiņas miegainas. Dāmu miegainumam pievienojas neapmierinātība, kad saprot, ka ārā netiks. Lakšmi protestē balsī, liekot saprast, ka nav gatava visu dienu auklēties ar Nansiju. Kamēr Lakšmi samiegojusies protestē, Nansija slaidā lēcienā pārlec tai pāri un bungā ar ķepu pa svaigās gaļas trauciņu, kurā iemājojis tukšums. Kaķi pabaroti, kastīte iztīrīta, varu doties uz lielciema augšējo galu, kur atrodas pasts un poliklīnika.