#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena

Beidzās mācības izgāju ārā , tur viss debesjums košās zvaigznēs , tik skaisti , stāvēju muti atvērusi ,žēl, ka tas tik cilvēka acis , telefona acs neķer.Plutons savas spēles spēlē , kādus vārtus aizver , kādus atver . Naktī redzēju sapni , kas aizvija siltās patīkamās sajūtās . No rīta, FB atmiņās , izleca šis ieraksts . ‘Mācībās runājām par līderību , sasmaidījos , tieši tas ,ko jau 2003 gadā apguvu , tikai tad lietojām vienkāršākus vārdus , un skatiens bija vērts lauksaimniecības virzienā , mazo saimniecību produkcijas popularizēšanā , atpazīstamībā . Tagad par globālo līderību . Bija interesanti , noteikti padalīšos savā jaunajā apmācību kursā . Mācības , tas vienmēr ir interesanti , tā ir iespēja atsvaidzināt zināšanu atmiņu , paraudzīt , vai visas skabargas izvilktas .Tas ir draivīgi , mācīties kopā ar jaunajiem , kuri tikai liek savu ceļu .Ak, jā , dārzā paviesojusies salna , viens kabacis apsalis , bet rozes, dālijas zied !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

23.07.2023. Ko taupa taupītājs, to izmanto, kurš paķer telefonu!

Tā kā mājas nets traki “kruts” ar savu aplikāciju, kuru telefonā ar LV numuru nevarēja iestellēt, nācās spāņu numuram pirkt jaunu. Ja jau jauns telefons, tad pirmajai bildei jābūt ūber skaistai, taupījos, meklēju to skaistāko kadru. Ja? JA?! Vakar, kad jau tā pa čemodāniem (četriem, bet kurš tad laimi skaita) bija jālēkā, lai ciet dabūtu, Vitas kārā acs krita uz hortenzijām. Nolēmām, ka tās, kuras izturējušas ex saimnieku aktivitātes - stādīt podā uz akmeņiem un vēl akmeņi pa virsu saknēm - varētu labi izturēt ceļu uz Latviju un Latvijas laikapstākļus.

Ik rudens hortenziju pucēšana . Nezinu , cik sen stādītas , stumbri resni , cieti , dažkārt ar cirvi jākapā. Daži jau tik veci , ka asnus vairs nedzen , bet paši vēl sīksti turas , nomācot visu ap sevi .Līdzīgi kā dzīvē ar vecām piesaistēm , ieradumiem - sen vairs nederīgi , bet prātu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 4. diena Read More »

07.12.2025. Kad vējo

Vakar manā lielciemā iededza svētku ugunis. Tas bija tik skaisti, kā parasti – pasākumu ievadīja dūdu skaņas, tad deju solī laidās dejotāji. Apkārtējie, arī es, viegli līgojās dejas ritmos un skaļi aplaudējām. Tik daudz cilvēku! Mazajās ieliņās nebija, kur adatai nokrist. Karstvīna vietā te dzer saldo sidru vai šokolādi. Ja pavisam godīgi, mazliet pietrūka kanēļa un krustnagliņu smaržas. Piparkūkas te aizstāj ar čurrosiem – tie gan bija gardi.

06.07.2021. 6. jūlijs

Kad ārā sāk smaržot liepas, lilijas un studentu neļķes, kad gaisā parādās tā dīvainā vasaras pilnbrieda smarža, kad vējš matos un dzintars nāk krastā, tuvojas tā diena, kad Augšā konsīlijums nolēma, ka uz Zemes ir pārāk mierīga dzīve, tāpēc jāsūta Iveta - es. Ko viņi tur bija sadomājušies - nezinu, vēl mazāk apjaušu, ko es pati domāju, iesniedzot savu lielo dzīves biznesa plānu.