Naktī traki vējoja, palmai pāris zari norauti , pār sētu pārmesti. Dīvaini , kā cilvēks pie visa pierod , kamēr nav oranžā brīdinājuma , i ausi nekustinu 😉. Pūš, labi , vējam tāds darbs . Līst , labi , lietus ir zemes asinis , lai līst ! Sūkni akā un dzīvojam tālāk .
Mazā veikalu diena : vispirms aptieka , papildināju spiediena dresējamās tabletes , tad celtniecības preču veikals – jauna ķerra vajadzīga un grābeklis . Atceļā piestāju ,, melnajā “ pludmalē uz pastaigu. Žēl , ka ar telefonu nevar iemūžināt , kā dzied varenie viļņi , kad paceļas virs ūdens klāja un uzvelk baltās putu cepures .
Tā var stāvēt, iet stundām , galva izvēdinās, ķermenī ienāk patīkamais nogurums.
Netālu no mājām , mazajā benzīntankā pabaroju savu Silvī, degviela – 1,499 eiro / litrā.
Un vēl man tika lielā laime – pareizā kāpostgalva – 1,60 eiro / kg . Dārgi , bet tas ir liels retums , viena paprāva galviņa ieripoja iepirkumu grozā . Būs sakņu sautējums . Nu nevar latvieša vēders bez kāposta 😉.
Uzkarsētā pannā izkausē sviestu , aši apcep cūkgaļas gabaliņus , piešauj sagrieztus sīpolus , aprauj , apmaisa , pievieno sagrieztus burkānus , aprauj , papildina ar gabaliņos sagrieztu saldskābu ābolu , mazos kubiņos sagrieztu kabaci,pievieno sāli , piparus , pašgatavoto čilli marmelādi , uzliek pannai vāku un tuč, tuč pasutina . Tikmēr uzkarsē čuguna pīli , izkausē sviestiņu un aši , maisot , aprauj saekselētu kāpostiņu , pievieno pannas saturu , pielej siltu ūdeni un cenšas neaizrīties ar siekalām . Kad nāk gatavs , pieliek pāris , dārzā norautas lauru lapas un smalki sakapātus ķiplociņus . Vāku virsū , pēc 10 minūtēm liek šķīvī un murrājot bauda !
Mī un žē , gardi !
Oi, pavisam aizmirsu , kas tad par sakņu sautējumu bez kartupeļiem 😉. Redz , kā ir , to , kas ikdienā pieejams , aizmirstam , to , kas retāk – izceļam . Protams , klāt kartupeļi , dažus kartupeļus sagriežu smalki , pārējos normālos gabalos . Smalki sagrieztie izšķīdīs , padarot sautējumu tumīgāku .
Citi raksti
Vakar no rīta, izejot ārā, bija jūtama spēcīga dūmu smaka, kas, mainoties vējam, pazuda dienas laikā. Diena bija silta, drīzāk karsta +25 grādi, praktiski bez vēja. Ziņās stāsta, ka tuvojas lietus un vēja periods. Steidzu dārza darbus, līdz viešņām palikušas skaitītas dienas, un lielu daļu no tām līs. Pret vakaru mugura īd, bet gandarījums liels - zemeņu vagas izravētas, aprušinātas, jaunā zeme uzlikta, apdobes sakārtotas. Pašā vakarā pārstādīju daļu pagājušā gada pelargoniju, labi samēslotas, apčubinātas, tās kāpa ārā no esošajiem podiem. Vēlā vakarā zvans no Gunitas: “Tu zini, ka starp mums ir lieli ugunsgrēki?”
Dārzā smaržo lilijas - tik saldi un reibinoši, kā tikai pasakās var būt. Bet, manu viešņu vārdiem runājot, te arī esot pasaka, un tāda, ka, izejot pagalmā, ieelpojot tuvējā eikaliptu meža, okeāna un ziedošā dārza smaržas, asaras sāk pa vaigiem ritēt. Man bija prieks un patiesa laime uzņemt četras smējējas, kalnos kāpējas, pa viļņiem lēkātājas. Grupas veidojas debesīs - kā citādi uz Rūtas un viņas meitas Grietas aicinājumu pieteiktos Anita un Ieva? Atšķirīgas, bet tik ļoti vienotas.
Jau kādu laiku aiz auss dīc uzaicinājums no angliski runājošajām dāmām uz adīšanas divstundi. No nedēļas uz nedēļu atliku, jo te dārzs jāravē, te mēbeles jāstumda, atkal dārzs jāravē, te bāka pustukša un vienkārši ir “nekur, neko negribu”. Pagājušajā nedēļā stingri nolēmu - braukšu! Nu esam Visumā vienoti, kaut kā tie spoguļneironi skraida pa labi, pa kreisi, vakar vakarā no Ednas atnāk atgādinājums, ka gaidot mani.
