#100LaimīgasDienasNamiņā – 37. diena

Par šodien labu , vai neko !
Par kaķu izdarībām un visu pārējo , kaut kad .
Šodien bija tā diena , kad jāvāra īpašā ziemas ābolu/ apelsīnu / ananāsu zupa .
Katliņā ielej nedauz ābolu /apelsīnu / ananāsu sulas , ieber kanēli , kādu krustnagliņu , izmaisa , pielej vēl sulu , uzsilda , bet nekarsē , kad sasniegts pareizais karstums , pārlej krūzē un piešauj klāt rumu , man vajadzēja gana daudz , lai tvaiku nodzītu .
Bet ,pavisam drīz vēlmju lapu rakstīšanas laiks .
Tiem , kuri raksta vēlmju lapas .
Katram sava tehnika, es daru tā-uz galda uzlieku kaut ko labu, garšīgu, obligāti uz skaista šķīvja, aizdedzu sveci, uzvelku kaut ko jaunu, kaut zeķes. Tas viss noskaņas radīšanai .
Pirms sākt rakstīt , pieveru acis , atceros , ieeju sajūtā par to ,ko gribu lūgt, kad ir bijusi tā labā noskaņa , sajūta.
Gan lekcijās gan nodarbībās stāstu, ka patiesās vēlmes nāk no zemapziņas slāņiem , tieši tās tiek piepildītas. Tāpēc nepieciešams radīt iekšējo laimes sajūtu un koncentrēties uz to.
Vēlmes rakstu tagadnes formā, piemēram:
Es lūdzu un pateicos par Savu skaisto dzīvokli, māju ,kuru varu atļauties un skaisti iekārtot, kur jūtos laimīga un veiksmīga. Tā raksta par visām lietām, pat ja to nav-dzīvoklis, attiecības, veselības darbs ,kāds projekts utt.
Katrs atradīs pats savus vārdus , nevajag burtiski pārkopēt no manis, svarīga saskaņa starp prātu un vēlmēm.
Vairāk par trim -piecām vēlmēm nevajadzētu rakstīt , pašam būs jāpiepilda , vai pietiks resursu ? !
Šogad īpaši svarīgi koncentrēties uz to , kur reāli esat gatavas / gatavi ieguldīt savus resursus -laiku , spēku , enerģiju , zināšanas .
Rakstam tikai par sevi , ” kaimiņu Jāņus ” un ” kaimiņu Maijas ” neaiztiekam , vedeklas , vīramātes, sievasmātes un znotus ar atstājam mierā 🙂
Lai veicas !
Bildi piedomāsiet

Citi raksti

20.03.2021. Vienkārša sestdiena

Ir dienas, kad smaids tā neraisās, kā gribētos. Nē, par pašu dienu liels prieks un gandarījums, bet nepadarītie darbi spiež pie zemes. Izrādās, es tik daudz ko neprotu, kam paprasīt nav, bet jāizdara ir. Var jau krist gar zemi, brēkt, bet lietas no tā netiks padarītas.

Turpinājums trešajai dienai. Jau pāris dienas vēroju negludinātās veļas kaudzi uz lielās kumodes klusajā istabā, līdz beidzot pieķeru pie rokas Danielu un prasu pēc gludekļa.

"Ko? Tu gribi gludināt??? Eeeaaa, jāprasa tēvam Antonio, viņš par to atbild”, un Daniels pazūd kā rīta rasa.

19.08.2020. Šodien bija TĀ diena, kas jāizmanto. Kā to izmantoji Tu?

Es saņēmu savu dūšu un tā karaliski devos dienu baudīt. Viena pati visu dienu jūras malā, pirmo reizi pa visu šo laiku, ko esmu šeit. It kā nieks, bet tas prasīja lielu saņemšanos, jo mājās taču tik daudz darāmā: terase jānopucē, pēdējās kastes jāizkrāmē, virtuvē skapīši jāizberž un dārzs gaida, tad vēl jāatbild uz lielu daudzumu vēstuļu, “jāpalaiž” jaunais projekts un vēl, un vēl un vēl. Bet šodien teicu darbiem STOP, sameklēju no Grieķijas atvesto platmali, iemetu somā pāris persikus, piegāju pie grāmatu plaukta un ar aizvērtām acīm izvēlējos. “Hā,” atverot acis, cik precīzi strādā zemapziņa...

- "Iveta, tu taču mazgāji otrajai istabiņai logus?”, Daniels tincina.

– "Jā, kaut kas nav kārtībā?"