#100LaimīgasDienasNamiņā – 22. diena

Kalnos snieg , te, lejā , vienā mirklī , skaidrās debesis apmācās, aizsedzot sauli, vējš iebrāzās pagalmā , purinot koku zarus, plucinot un pluinot visu savā ceļā, mitrums izstiepis savas garās rokas , ieskauj visu , kam tiek klāt.
Un tad , viens saules stars izlauza sev ceļu caur mākoņu segu , koku lapas iemirdzējās zeltā , varavīksne pārmeta savu loku pār namiņu un okeānu – tilts starp vakardienu un rītdienu .
Katrā tumsā , vētrā ir kāds , kas gaismu dod , šoreiz tā ir Lady of Shalott !
Solis tuvāk pavasarim !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

Dzīve mazciemā – 147
30.06.2024. Sapņi, mani kailie sapņi...

Pirms dažām naktīm sapnī redzēju savu Uguns saimi. Tās bija tādas sajūtas, kuras neizstāstīt, tikai sajust. Tik daudz siltuma, mīļuma, apskāvienu un rimtuma. Tā negribējās mosties, pat apraudājos, kad Lielais Laiks mani izmeta no sapņa. Pat lūpiņu uzmetu.

Dzīve mazciemā – 40

09.05.2021. Vētra nāk

Pamodos no dobja “bums, bums, bums”. Ak, nē! Laika prognoze piepildījusies, sākusies vētra. Ar puspievērtām acīm, taustoties, gaismu neieslēdzot, eju uz vannas istabu aizvērt logu. Kamēr tieku atpakaļ līdz gultai, vējš pieņēmies spēkā un aurodams rausta plānās alumīnija durvis, draudot tās izgāzt. Dzirdu, kā blakusmājā aizcērtas balkona durvis, un mani pie mājas sienas piekārtie vēja zvani sāk haotiski šķindēt.
Dzīve mazciemā – 148
10.07.2024. Visuma zīmes

Visums ar mani runā dažādās valodās: reizēm ar kādu dziesmu pa radio, ar kādu ziņu no Facebook draugiem/paziņām, reizēm pat svešiem cilvēkiem, reizēm ar kādu gaidītu, bet tomēr pārsteiguma viesi. Tā dienu pirms manas dzimšanas dienas mūsmājās iedipināja trīs pilgrimi no Latvijas.

Dzīve mazciemā – 8

01.06.2020. Melnās dienas.

Jau pāris nedēļas garastāvoklis ir tāds, nu, ne gluži mušmires ēst, bet smaidīt arī negribas. Viss sākās pirms divām - trim nedēļām...