#100LaimīgasDienasNamiņā – 22. diena

Kalnos snieg , te, lejā , vienā mirklī , skaidrās debesis apmācās, aizsedzot sauli, vējš iebrāzās pagalmā , purinot koku zarus, plucinot un pluinot visu savā ceļā, mitrums izstiepis savas garās rokas , ieskauj visu , kam tiek klāt.
Un tad , viens saules stars izlauza sev ceļu caur mākoņu segu , koku lapas iemirdzējās zeltā , varavīksne pārmeta savu loku pār namiņu un okeānu – tilts starp vakardienu un rītdienu .
Katrā tumsā , vētrā ir kāds , kas gaismu dod , šoreiz tā ir Lady of Shalott !
Solis tuvāk pavasarim !

#100LaimīgasDienasNamiņā

Citi raksti

09.05.2021. Vētra nāk

Pamodos no dobja “bums, bums, bums”. Ak, nē! Laika prognoze piepildījusies, sākusies vētra. Ar puspievērtām acīm, taustoties, gaismu neieslēdzot, eju uz vannas istabu aizvērt logu. Kamēr tieku atpakaļ līdz gultai, vējš pieņēmies spēkā un aurodams rausta plānās alumīnija durvis, draudot tās izgāzt. Dzirdu, kā blakusmājā aizcērtas balkona durvis, un mani pie mājas sienas piekārtie vēja zvani sāk haotiski šķindēt.
30.07.2022. Liena. Pirmā diena.

Abpusēji vienojāmies, ka pirmo dienu vajag mieriņā, tāpēc vairāk kā divu stundu garās brokastis šķiet pārāk steidzīgas. Starp mums ir tāda kā telepātija - viena padomā, otra atbild. Pašām smiekli nāk. Abas kaķu dāmas arī atzina Lienu par labu esam, abas pieskrēja, kārtīgi noberzējās gar kājām, iezīmējot savu teritoriju. Lai tā īsti iezīmētu dienu “mieriņā”, devāmies pabeigt 10,5 metrus garās puķu dobes rakšanu.

Vakar , lai aizmigtu , vajadzēja pustableti Somnola iedzert . Galvā bija iemeties dūrējs, klauvētājs un neparko negribēja rimties . Labs miegs ir visa pamatu pamats, šorīt pasaule krāsojas gaišākās krāsās un darbi iet no rokas .Uz siltumnīcu pārnesu mazo stādaudzētavu, salaistīju, sabaroju . Pelargonijas , skaistnātrītes ņipri saņēmušas, tagad tik vētras un tumšās dienas …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 22. diena Read More »

28.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 7

Sestdien pārforsēju, lielo dobes daļu pabeidzu un, līdz ar vētras sākšanos, knapi ievilkos iekšā. Kādas gudrākas domas vadīta, pirms apsēsties, uzliku gatavoties ēdienu, nomazgāju trauku kaudzi, tiku galā ar kaķu darbiem, nedarbiem. Svētdien grasījos uz tirdziņu braukt, bet ķermenis pateica “nebūs”. Varbūt, ja ārā neplosītos tāda vētra, arī aizbrauktu, bet doma, ka stūre būs jātur ar visām četrām, braucot pāri augstajiem tiltiem, nepadarīja šo pasākumu iekārojamu. Tā vietā man tika pidžamdiena. Nansija nelaimīga raudzījās ārā pa logu, jo kaut kā nejuta vēlmi lidot, toties Lakšmi sajūsmā, ka saimniece nākusi pie prāta, skaļi murrājot, ieritinājās man blakus.