Dzīve mazciemā – 17

Politika un daba, 2. daļa

Asturia tiek saukta par Spānijas pērli, par dabīgo Paradīzi zemes virsū, aizvien vairāk saprotu, kāpēc.

Šoreiz ieskats vienā no dabas parkiem – Somiedo.

Dabas parks atrodas Asturias centrālajā, kalnainajā, rietumu daļā, kopējā platība – 291 kvadrātkilometrs, tas plešas cauri piecām skaistām ielejām: Saljencija, Valle de Lago, Pola un Puerto de Somiedo, Perlunes, Piguena. Augstākais punkts Pico Cornon, 2294 metri virs jūras līmeņa. Biosfēras rezervāta statuss kopš 2000 gada.

Parka teritorijā iespējams apskatīt, izbaudīt krāšņo un bagāto Asturias floru un faunu. Lielākais lepnums un parka simbols – brūnais lācis. Pēc pēdējās lāču skaitīšanas tiek lēsts, ka parka teritorijā to ir pāri par 300. Iespaidīgi, vai ne?

Ja tā pilnīgi noteikti ir vēlme redzēt lāci brīvā dabā, iespējams nolīgt parka darbinieku – pavadoni.

Man jau patīk, visos informatīvajos materiālos rakstīts, ka lāči esot neitrāli, ne-agresīvi, tos ieraugot vajagot palikt uz vietas un mierīgi stāvēt. Ļoti ceru, ka Lilijas vēlme nepiepildīsies un mēs uz savas takas ķepaini nesatiksim.

Bez floras, faunas vērošanas ir arī iespēja padarbināt savu iztēli – kā te ir bijis gadus 70 atpakaļ, kad mazajās no akmens celtajās mājiņās ar zaru jumtiem nakšņoja aitu un govju gani. Šī mājiņas var redzēt, dažās var arī nakšņot, protams, iepriekš piesakot.

Parka teritorijā ērtību mīļotājiem (kā man) pieejamas viesnīcas vai komfortabli apartamenti, brīvības mīļotājiem – telšu vietas. Labi, ērti stāvlaukumi vieglajām mašīnām un kemperiem. Visur pieejama virtuve, wc, elektrība, pat veļas mazgātavas.

Tūristu ērtībām izveidoti dažādas sarežģītības maršruti, tā teikt, katram pēc spējām. Ir pat daži, kas piemēroti cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Te katrs atradīs kaut ko savai sirdij tīkamu un kājām panesamu.

Spāņi ļoti lepojas ar savu skaisto dabu, tāpēc, ja pat nejauši no jūsu kabatas izkritīs papīrs, esat gatavi, ka kāds pienāks klāt un laipni palūgs pacelt.

Ceru, ka visi apstākļi būs labvēlīgi, un man izdosies pabūt visās ielejās, apskatīt, pierakstīt maršrutus, iespējas, lai saviem viesiem varētu sniegt visplašāko informāciju.

Citi raksti

Jūra sastāv no maz-mazītiņiem ūdens pilieniem...
28.12.2023. Atmiņu takas

Šodien bija paredzēta iekšdarbu diena: nopucēt virtuves skapīšus, pielikt jaunos aizkarus, izsūkt paklājus u.c. Aukstumam namiņā un aiz namiņa sienām atkal pievienojās slapjums no gaisa. Kaķēm īdzīga oma, ko nekavējoties izrāda uzspēlējot plaukstiņpolku ar priekšķepām, pa vidu tiek man ar. Viss tā arī notiktu, bet piebrauca pastnieks; nē, ne tas, kurš jau trešo dienu nevar atvest kaķiem barību, šis ir tas labais, kurš vienmēr visu piegādā laikā. Apbalvoju viņu ar Laimas lielkonfekti un sirsnīgu novēlējumu Jaunajā gadā.

14.04.2020. Bailes.

Trakā Lieldienu nedēļa tuvojas beigām. Parasti šis laiks man ir tāds iekšējā restarta laiks, pārdomāju lietas, daudz esmu dabā. Bet šogad viss ir ar kājām gaisā.
25.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 6

Viņa ir projām! Tāds atvieglojums ķermenī pēc triju dienu mocībām. Tāds enerģijas pieplūdums. Nu, ko, izmantosim lietderīgi, būs lielā zirgābolu diena. Bet vispirms rīta kafija ar sievišķīgo čalošanu un smiekliem. Tad vēl dārzs jāatrāda, jāpaskatās, kas otras dārzā saaudzis. Tad var tā liegi, sievišķīgi pačalot un apbrīnot. Kaķi pārlaimīgi, ārā silta saule, praktiski nav vēja, tauriņi lido. Abām draiskulēm pielīp mans draiskais noskaņojums, un viņas sāk spēlēt ķerenes. Kur Našukam viens lēciens, tur Lakšmi trīs tipinājumi. Nansija lido kā bulta, ar kuplo asti stūrējot, Lakšmi lec kā zaķis, augstu uzrāvusi pakaļkājas. Kaimiņi stāv pie sētas un smejas, viņiem ļoti patīk manas draiskules.