Dzīve mazciemā – 160

Siers

Maija mēnesis ir kā prelūdija vasarai, sākas pilsētu, ciemu svētki, dažādi sporta pasākumi, festivāli.

Šodien trešajā lielākajā Astūrijas pilsētā Avilesā sākās trīs dienu siera un vīna svētki.

Jābrauc lūkot!

Pēcpusdienā pēc čakliem dārza darbiem, kad rakts, vests, krauts, atkal rakts, pārvarot slinkumu, jūdzu pelēcīti un devos izlūkos.

Afišā norādīta tikai iela bez numura. Nez kāpēc mani tas vairs nepārsteidz. Brīdi pacilpojusi zaķa cilpas, atrodu pasākumu. Klusā cerībā, ka būs kāds uzrunājošs, gards vīns, nopērku glāzi (tika teikts, ka darbosies daudz strūklakas, kur glāzes mazgāt, lai tā sirsnīgi varētu vīnus sabaudīt) un dodos medībās.

Pasākums notiek ārā, vienā no pilsētas parka sporta daļām. Daļa laukuma atvēlēta bērnu atrakcijām, daļa siera un vīna stendiem. Cilvēku daudz, trešo dienu nelīst, ārā 26 grādi, lieli un mazi bauda silto laiku.

Man bija klusa cerība, ka būs jaukā sieru ražotāja no Kastilijas & Leonas, viņai vienīgajai ir tie gardie bifeļmātes piena sieri un kazu sieri ar mellenēm, trifelēm, baziliku. Vilšanās, nebija. Apstaigāju vienu apli, otru, skumji secināju, ka Taramundi Lieldienu siera svētki ir daudz jaukāki, sirsnīgāki, daudzveidīgāki un maciņam draudzīgāki. Cenas kosmoss. Paskatījos uz vīniem, gana daudzi veikalos nopērkami par to cenu, ko šeit par glāzi prasa.

Metu trešo apli, mēģināju saskatīt kaut ko interesantu, tak jau viesi drīz brauc.

Urrrrāaa, atradu kaut ko līdzīgu biezpienam – 10 eiro/kg. Nja, biezpiens te ir delikatese.

Atradu gardu kazas piena sieru ar trifelēm, tāda maigi pikanta garšas buķete. Būs, ar ko palutināt Dionīsa meitu. Jā, jā blondā sprigace, smējēja brauc. Vēl tiku pie trakoti smaržojoša siera, kuram jānogriež cepurīte un tad viducī jāliek karsti kartupeļi vai makaroni, apmaisa tā, lai savelkas ar sieru, un uz šķīvja. Mēģināsim.

Maizes stends arī tāds skumīgs. Jā, kā nu man te pietrūkst, tas ir Latvijas krāšņo, bagātīgo tirdziņu.

Atbraucu mājās, ielēju pirktajā izstādes glāzē gardo, Cares takas restorāna saimnieka dāvāto vīnu, uzliku uz šķīvja biezpiena pikuci, viducī iežmiedzu vīģu ievārījumu un labsajūtā murrāju.

Dārzā zied ābeles, koši dzeltenā roze atraisījusi 6 ziedus, rozā – visus 12, smaržo, un pasaules steiga ar nebūšanu brāzmām, kas vēl mirkli atpakaļ žņaudza pakrūti, var apstāties, šis mirklis mans.

Abas kaķes spēlē ķerenes un lēkšo pa nopļauto zāli, Lakšmi iemācījusies kokā uzskriet, Nanšuks, izstiepusies gara, gara pret koka stumbru, žēli īd, sauc lejā. Mazā pūkpakaļa nolec un jož prom savā kaķ-zaķa skrējienā. Pār namiņu pārlīst rietošās saules stari, tik labi būt mājās.

Rīt, ja laicīgi pamodīšos, jauna ekspotīcija padomā – uz attālo Aller pilsētiņu. Jāaprauga jaunas takas un viduslaiku tirdziņš.

Citi raksti

I’m dripping with sweat – the albergue is fully booked this evening. Spanish summer does its thing, it’s not even noon and almost all the rooms are booked.
25.05.2023. Lūzuma punkts

Ilgi domāju – publicēt šo stāstu vai nē. Pirms dažām dienām ieliku ierakstu Fb par namiņu, vietu, kur atpūsties, smelties spēku, doties dabā, un kāda paziņa uzrakstīja: “Tagad tevi redz tik daudzi, tu vairs nedrīksti rakstīt par grūtībām. Cilvēkiem savu problēmu pietiek, ja gribi, lai pie tevis brauc, jārāda vieglums.” Vēl kāda paziņa kādā no sarunām izmeta, ka nevienam nav jāpiepilda otra sapņi. Viņām ir taisnība. Katrs mēs esam atbildīgi par savu dzīvi, izvēlēm un izvēļu sekām, un taisnība ir arī tā, ka cilvēki meklē viegluma “tableti”, etalonu. Neslēpšu, man ļoti gribētos būt šim viegluma etalonam, ar savu piemēru parādīt, ka neviens sapnis nav par lielu, neviens mērķis, ja patiesi tavs, nav nesasniedzams, bet Visumam ir laba humora izjūta, un es jums pirms septiņiem gadiem apsolīju realitāti, bez izskaistinājuma. Kamēr pārdomāju, publicēt vai nē, sākās notikumi, kuru izpratnei nepieciešams šis ieraksts.

13.04.2023. Sagaidīt un pavadīt

Ziniet, kas ir visgrūtākais viesu uzņemšanā? Nē, ne daudzie jautājumi no sērijas: “Kāpēc izvēlējies šo māju?”, “Vai nav grūti vienai?”, “Kāpēc mašīnu liec tā?”, “Kāpēc tev nav Volvo?”, “Tev nešķiet, ka tu esi savu ambīciju upuris?” u.t.t. - visi šie jautājumi, kas nu jau triju gadu garumā tiek uzdoti, daudz stāsta par pašiem jautātājiem un viņu tā brīža aktuālajām tēmām. Arī ne agrie rīti, ne grupas savākšana, tas viss ir nieks pret pašu grūtāko – pavadīšanu.

IR !!! Sertifikācija nokārtota, uzaicinājums sertificēties augstākajā līmenī ( tik dažiem no grupas ) saņemts .Šodien viss , gulēt , atpūsties un nomierināt spiedienu , kurš uzkāpis aplam nejaukā augstumā .Paldies abām atbalstītājām , kuras piekrita būt par izmēģinājuma trusīšiem maniem kursa biedriem !Ceļu paveiks ejošais. #100LaimīgasDienasNamiņā P.S sataupītais kārums pelnīti izbaudīts