Dzīve mazciemā – 111

Namiņa rīta stāsti – 22

Ak, ja to smaržu varētu iekonservēt…

Laikapstākļi nelutina, ta gāza baltu ūdeni, tad ieslēdza karstumu, kurā dārzā pastrādāt var tikai īpaši rūdītie. Pat siltummīle Lakšmi uz vēdera lien mājā zem gultas uz aukstajām flīzēm.

Tāpēc katrs mirklis jāizmanto. Pēc divu dienu spraiga darba es izturēju, ķerra – nē. Vecais, izrūsējušais palīgs, izdvešot žēlu čīīīk, apstājās pusceļā ar izlūzušu riteni.

Šodien visu ar rociņām. Tagad sajūta, ka roku vietā izvārīti makaroni.

Šobrīd zied ap 80+ lilijām, ne visas smaržo, bet tās 30+, kuru dobi ravēju, iesvieda mani laimības smaržu vilnī. Baltas, oranžas, rozā.

Vakarnakts vējš izpluinīja puķu zirņus. Kaut ko izdevās pacelt, daži tā vērpē savērpti, ka tik vien atlika, kā saudzīgi pa zemi palaist.

Vēl darba daudz, bet tik patīkami redzēt to, kas jau ir…

Rīt no gultas rāpus.

Citi raksti

15.06.2020. Logs uz pasauli.

Veltījums tiem, kam grūti.

Jā, tā var gadīties, ka Tevī kaut kas jūk un brūk. Jā, tā var gadīties, ka tas, kas kādreiz šķita svarīgs, nu palicis lieks. Tas nav pasaules gals, dod sev laiku ieraudzīt, ka tur aiz loga ir daudz jaunu iespēju, iespaidu, izdevību.
29.04.2024.-30.04.2024. Liebe Traum

Nelīst, vējš pierimis un saule dāsni jo dāsni aplaimo ar savu siltumu. Bauda. Mēs ar Guntu to svinam, dziļā meditācijā pret debesīm paceltiem dibengaliem un deguniem zemē, katra savā dārza stūrī. Gunta dresē nezāles ielas daļā, gar ūdens noteces reni, es pa dārzu, ik pa brīdim pamainot meditācijas raksturu - kapli aizstājot ar trimmeri, kamēr tā akumulators lādējas, pļaujmašīnu, atkal kapli. Tā pagāja dienas lielākā daļa, tāpēc pusdienvakariņas godam nopelnītas. Garšoja lieliski - kartupeļu pankūkas ar tītara krūtiņu zilā siera un muskatrieksta mērcē. Laiski izlaidušās pēcpusdienas saules staros, pļāpājām par šo un to, līdz manu skatu piesaistīja divi pilgrimi, kuri nāca ne no pareizās puses un gāja ne uz to pusi.

25.11.2020. Sadzīves krikumi.

Kad nav laika un jaudas lielajiem ierakstiem, tad palīgā nāk izvilkumi no dienasgrāmatas.
Jau pāris dienas esmu galā - savās mājās, savā rozā sapnī. Dienām ir kumeļu auļi, stundas zib nemanot, darba apjomi nemazinās, stāsti, piedzīvojumi jau krietnā kaudzē sakrājušies. Jāsāk sevi disciplinēt un šķetināt pa vienam.