
Namiņa rīta stāsti – 22
Ak, ja to smaržu varētu iekonservēt…
Laikapstākļi nelutina, ta gāza baltu ūdeni, tad ieslēdza karstumu, kurā dārzā pastrādāt var tikai īpaši rūdītie. Pat siltummīle Lakšmi uz vēdera lien mājā zem gultas uz aukstajām flīzēm.
Tāpēc katrs mirklis jāizmanto. Pēc divu dienu spraiga darba es izturēju, ķerra – nē. Vecais, izrūsējušais palīgs, izdvešot žēlu čīīīk, apstājās pusceļā ar izlūzušu riteni.
Šodien visu ar rociņām. Tagad sajūta, ka roku vietā izvārīti makaroni.
Šobrīd zied ap 80+ lilijām, ne visas smaržo, bet tās 30+, kuru dobi ravēju, iesvieda mani laimības smaržu vilnī. Baltas, oranžas, rozā.
Vakarnakts vējš izpluinīja puķu zirņus. Kaut ko izdevās pacelt, daži tā vērpē savērpti, ka tik vien atlika, kā saudzīgi pa zemi palaist.
Vēl darba daudz, bet tik patīkami redzēt to, kas jau ir…
Rīt no gultas rāpus.













