Siers

Maija mēnesis ir kā prelūdija vasarai, sākas pilsētu, ciemu svētki, dažādi sporta pasākumi, festivāli.

Šodien trešajā lielākajā Astūrijas pilsētā Avilesā sākās trīs dienu siera un vīna svētki.

Jābrauc lūkot!

Pēcpusdienā pēc čakliem dārza darbiem, kad rakts, vests, krauts, atkal rakts, pārvarot slinkumu, jūdzu pelēcīti un devos izlūkos.

Afišā norādīta tikai iela bez numura. Nez kāpēc mani tas vairs nepārsteidz. Brīdi pacilpojusi zaķa cilpas, atrodu pasākumu. Klusā cerībā, ka būs kāds uzrunājošs, gards vīns, nopērku glāzi (tika teikts, ka darbosies daudz strūklakas, kur glāzes mazgāt, lai tā sirsnīgi varētu vīnus sabaudīt) un dodos medībās.

Pasākums notiek ārā, vienā no pilsētas parka sporta daļām. Daļa laukuma atvēlēta bērnu atrakcijām, daļa siera un vīna stendiem. Cilvēku daudz, trešo dienu nelīst, ārā 26 grādi, lieli un mazi bauda silto laiku.

Man bija klusa cerība, ka būs jaukā sieru ražotāja no Kastilijas & Leonas, viņai vienīgajai ir tie gardie bifeļmātes piena sieri un kazu sieri ar mellenēm, trifelēm, baziliku. Vilšanās, nebija. Apstaigāju vienu apli, otru, skumji secināju, ka Taramundi Lieldienu siera svētki ir daudz jaukāki, sirsnīgāki, daudzveidīgāki un maciņam draudzīgāki. Cenas kosmoss. Paskatījos uz vīniem, gana daudzi veikalos nopērkami par to cenu, ko šeit par glāzi prasa.

Metu trešo apli, mēģināju saskatīt kaut ko interesantu, tak jau viesi drīz brauc.

Urrrrāaa, atradu kaut ko līdzīgu biezpienam – 10 eiro/kg. Nja, biezpiens te ir delikatese.

Atradu gardu kazas piena sieru ar trifelēm, tāda maigi pikanta garšas buķete. Būs, ar ko palutināt Dionīsa meitu. Jā, jā blondā sprigace, smējēja brauc. Vēl tiku pie trakoti smaržojoša siera, kuram jānogriež cepurīte un tad viducī jāliek karsti kartupeļi vai makaroni, apmaisa tā, lai savelkas ar sieru, un uz šķīvja. Mēģināsim.

Maizes stends arī tāds skumīgs. Jā, kā nu man te pietrūkst, tas ir Latvijas krāšņo, bagātīgo tirdziņu.

Atbraucu mājās, ielēju pirktajā izstādes glāzē gardo, Cares takas restorāna saimnieka dāvāto vīnu, uzliku uz šķīvja biezpiena pikuci, viducī iežmiedzu vīģu ievārījumu un labsajūtā murrāju.

Dārzā zied ābeles, koši dzeltenā roze atraisījusi 6 ziedus, rozā – visus 12, smaržo, un pasaules steiga ar nebūšanu brāzmām, kas vēl mirkli atpakaļ žņaudza pakrūti, var apstāties, šis mirklis mans.

Abas kaķes spēlē ķerenes un lēkšo pa nopļauto zāli, Lakšmi iemācījusies kokā uzskriet, Nanšuks, izstiepusies gara, gara pret koka stumbru, žēli īd, sauc lejā. Mazā pūkpakaļa nolec un jož prom savā kaķ-zaķa skrējienā. Pār namiņu pārlīst rietošās saules stari, tik labi būt mājās.

Rīt, ja laicīgi pamodīšos, jauna ekspotīcija padomā – uz attālo Aller pilsētiņu. Jāaprauga jaunas takas un viduslaiku tirdziņš.