Facebook atmiņas stāsta , ka pirms četriem gadiem , es, savākusi krietnu kaudzi ar dokumentiem , atļaujām , devos 500 + km braucienā , šķērsojot triju provinču robežas , pēc mazās lūšu meitenes Nansītes . Toreiz , i iedomāties nevarēju , kādu prieku , mieru , draiskulību un neizmērojamu uzticību , mīlestību viņa ienesīs . Līdz ar Nanšuku atgriezās Lakšmi dzīves prieks , drošības sajūta . \Viņas abas ir manas dabas atspulgi , mans pagarinājums .
Nē , lai kā gribētu , klēpja un glaudāmkaķis no Nanšuka nesanāk , no ūdens un ķemmes bēg kā es no zivju smārda . Viņa ir īsts brīvmīles īemiesojums – var gulēt uz cakainiem spilveniem , bet tikai mirkli , kamēr es guļu , tad vajag ārā , kur var govis , aitas pieskatīt , dzenāt ķirzakas , tauriņus , putneļus un apkarot ūdensžurkas . Lai man nebūtu skumji , šēžot pie rakstāmdarbiem , pa brīdim tiek pienesta kāda pele/žurka , kāds putns , un tad sākas vārdos neaprakstāma jautrība .
Bet , kad pienāk tās retās pārmīļuma reizes , kad viņa apguļas blakus uz spilvena , piever acis , ar ķepu pievelk manu roku sev klāt un ieslēdz klusos mandeļu gaņģus , manī ielīst pilnīgs miers un laimības sajūta .
Dienās , kad īpaši mani uzvaktē , zinu , jāpieskata veselība , viņa mani ļoti jūt .
Dziļā pateicībā un mīlestībā par iespēju būt kopā ar šo skaisto , gudro , graciozo būtni….
Citi raksti
08.05.2021. Mazliet saules
“Nosēdēt vari?”, un, nesagaidot manu atbildi, Lilija kā no ložmetēja sāk bērt vārdu pupas par visiem jaunumiem, kas notikuši manu gandrīz divu nedēļu slimošanas laikā. Nosēdēt varu, galva vietā, un ļoti gribas sauli un siltumu. Šodien pilnīga Paradīze – viegls, lēns vējiņš un sita, mīļa saulīte: +24. Tā kā pie stūres sēsties vēl neriskēju, Lilija stūrē savu mazo Reno, kuru lepni sauc par Mercedes. Pēc mazas apspriedes nolēmām, ka brauksim uz patālo Villaviciosas pludmali Rodiles, kas ir ar plašu smilšaino pludmali un labām pastaigu vietām.
Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.
Cik patīkami pamosties ar padarīta darba sajūtu. Labprāt ilgāk pabaudītu spilvena un segas tuvību, bet Nansijai ir viedoklis - nelīst, aiz loga dzied putni. Viens diktam sulīgi apetelīgs strazds lēkā pa hortenziju krūma augšējiem zariem, un mincei medību priekšnojautās, sajūsmā dreb ūsas – mosties, mosties, laid mani ārā, dāma vairs nav nomierināma. Šodien lielciema diena, jātiek uz tālo lielciema daļu, kur poliklīnika, pasts, bibliotēka.
