Satraukums par rīta sarunu , laupīja nakts miegu.
Ir tadas sarunas, ko gaidi, bet arī satraukumam ir vieta .
Pārdomas . Klusums . Bet šim laikam tas piestāv .
Manī ir apņemšanās , līdz gada beigām padarīt iesāktos , nepadarītos darbus , tas skar arī nepabeigtos ierakstus . Fuuuu
Vienu lielu darbu padarīju , apaļo galdu , kuru nekādi nevarēju no virtuves istabā dabūt – durvis pa šauru , ja izceltu , iedabūtu , bet spēka par maz , tomēr iedabūju 🙂. Ja nevar pa durvīm , var pa logu !
Nedaudz piepūtu vaigus , pastenēju un ir !
Uzklāju vecāsmātes izšūto galdautu , uzliku Amītes dāvāto stikla trauku ar apelsīniem , centrā – Ivetas dāvāto Dieva zīmi un istaba iemirdzējās .
Rīt turpināšu . Solītis aiz soļa, reizēm jātipina , reizēm kā ezim , jāguļ mērķa virzienā , lēni , bet eju !
Tikai katrs pats varam izravēt nezāles savā ceļā. Un tā ir izvēle – pieliekties , izravēt , vai pārlepni paceltu galvu iet un klupt, skaļi vaidot , cerībā , ka kāds nāks un padarīs darbu tavā vietā .
Kamēlijas zied un naudas koks arī !
Citi raksti
Vētra, dūmi, daudz, daudz ugunsgrēku. Mazā, mīļā Astūrija liesmās. Naktī dega lielais kalns Naranco pie pašas Oviedo. Vakar pēcpusdienā līdz mums nonāca lielās vēja brāzmas, ārā ap 25 grādiem, ne pilītes lietus. Vadot Zoom nodarbību, nācās uz mirkli atstāt grupu un skriet ārā skatīties, kas notiek, deguma smaka bija tik spēcīga, ka šķita, ka uguns te pat jau Santa Ana kalnā. Par laimi, nē, tik milzu dūmu mutuļi, vēja nestie, ietina visu ciematu biezā, necaurredzamā, smirdīgā masā. Pirms došanās gulēt sapakoju mašīnu - kaķiem ēdamo, būri, ja nu kas. Naktī abas dāmas gulēja, cieši piespiedušās man klāt, dzīvnieki jūt.
Sestdien pārforsēju, lielo dobes daļu pabeidzu un, līdz ar vētras sākšanos, knapi ievilkos iekšā. Kādas gudrākas domas vadīta, pirms apsēsties, uzliku gatavoties ēdienu, nomazgāju trauku kaudzi, tiku galā ar kaķu darbiem, nedarbiem. Svētdien grasījos uz tirdziņu braukt, bet ķermenis pateica “nebūs”. Varbūt, ja ārā neplosītos tāda vētra, arī aizbrauktu, bet doma, ka stūre būs jātur ar visām četrām, braucot pāri augstajiem tiltiem, nepadarīja šo pasākumu iekārojamu. Tā vietā man tika pidžamdiena. Nansija nelaimīga raudzījās ārā pa logu, jo kaut kā nejuta vēlmi lidot, toties Lakšmi sajūsmā, ka saimniece nākusi pie prāta, skaļi murrājot, ieritinājās man blakus.
03.01.2022. Katram savi dārgumi
Vai vētrai gatava? Nezinu, vai tam var sagatavoties, bet izbaudīt neparasti silto laiku - izbaudīju. Šodien, vakar, aizvakar visas dienas dārzā ar lāpstu, grābekli, zirgāboliem un puķu sīpoliem. Rāvu ar slapju muguru līdz sūrstošām rokām un smeldzošiem pleciem. Kaut ko paspēju, kaut ko nepaspēju. Pietrūka kādu nieka 3-4 stundu, un būtu pabeigusi līdz galam visu lielo dobes kompozīciju, palika trīs fragmenti nepabeigti. Zemi izraku, zirgābolus sabēru, jau tumsiņā veco velēnu pa virsu saliku. Tagad gaidīšu kādu labo dienu, lai sabērtu zemi, noblietētu, saliktu puķu sīpolus un aizraktu. Mācos rimtumu un nešaustīt sevi par nepaspēto.