Satraukums par rīta sarunu , laupīja nakts miegu.
Ir tadas sarunas, ko gaidi, bet arī satraukumam ir vieta .
Pārdomas . Klusums . Bet šim laikam tas piestāv .
Manī ir apņemšanās , līdz gada beigām padarīt iesāktos , nepadarītos darbus , tas skar arī nepabeigtos ierakstus . Fuuuu
Vienu lielu darbu padarīju , apaļo galdu , kuru nekādi nevarēju no virtuves istabā dabūt – durvis pa šauru , ja izceltu , iedabūtu , bet spēka par maz , tomēr iedabūju 🙂. Ja nevar pa durvīm , var pa logu !
Nedaudz piepūtu vaigus , pastenēju un ir !
Uzklāju vecāsmātes izšūto galdautu , uzliku Amītes dāvāto stikla trauku ar apelsīniem , centrā – Ivetas dāvāto Dieva zīmi un istaba iemirdzējās .
Rīt turpināšu . Solītis aiz soļa, reizēm jātipina , reizēm kā ezim , jāguļ mērķa virzienā , lēni , bet eju !
Tikai katrs pats varam izravēt nezāles savā ceļā. Un tā ir izvēle – pieliekties , izravēt , vai pārlepni paceltu galvu iet un klupt, skaļi vaidot , cerībā , ka kāds nāks un padarīs darbu tavā vietā .
Kamēlijas zied un naudas koks arī !
Citi raksti
Labrīts! Esmu apbērta ar vēstulēm, kur tad ieraksti par Mazciemu, ko t’ pie brokastu kapijas palasīt. Mums viss labi, esam viegli smagi saulītes samīļotas: kādai ģīmītis par luksoforu var piestrādāt, kādai apaļumi kļuvuši brūngani, kas liek vēlēties, lai mašīna būtu kabriolets (varētu braukt stāvus), kādai pacelītes samīļotas, un tagad iet kā zaldātiņš.
Knapi atvērusi dārza terases durvis, pieķeru Irēnu ar kafijas krūzi rokās, lavoties uz dārza attālo stūri pie plūmes. Jā, viņa stingri nolēmusi konkurēt ar vārnu pāri, kuri, ieraugot konkurentu, apmetušies kaimiņu eglē, lamājas ar visiem viņiem vien zināmajiem vārdiem. Dārzā sāk ziedēt pirmās trompešlilijas, saldā, maigā smarža patīkami kutina degunu. Brokastis atkal jautrā noskaņojumā, kāda kaut ko aizmirsusi, kādai kāda atklāsme. Man arī viena tāda ir - pazudušas mazās karotītes. Vakar bija, šodien nav.
Esmu Pūķa Viesuļa un Burbuļkatliņa krustojums. Varētu uguni spļaut. Kurjers kopš ceturtdienas nekādi nevar atgādāt paciņu. Atkal viens no tiem dīvaiņiem, kuri piebrauc pie ciema, apgriežas un brauc prom, iepriekš izsūtot galīgi nepareizus piegādes datus. Piemēram, atsūta, ka būs 17.03., bet jau 16.03. vakarā raksta, ka nav saticis saņēmēju (kaut es visu dienu mājās, un neviens pie durvīm negrabināja), vakar no rīta atnāk ziņa, ka būšot. Labi, ne soli uz dārza pusi, tik pa ielas terasi, virtuvi, gaidu.
