#100LaimīgasDienasNamiņā – 65. diena

Svētvakars .
Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .
Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka – gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .
Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . Tā bija gara , gan ar zibeņiem , gan maigām pateicības šupuļdziesmām . Mani ceturtie Ziemassvētki saules , spēka, vētru un laimības zemē . Atveru durvis Ziemassvētku brīnumam , plaši atveru un ļoti, ļoti gaidu !
Okeāns tik skaisti un melodiski runāja .
Lai katrā mājā siltums, gaisma un maigums !

Citi raksti

Būs gari .Vakar pabeidzu trīs mēnešus ilgu mācību maratonu.Viss sākās, kā ierasts - nejauši. Kādu dienu pirms kāda pusgada, saprotot, ka, ja nevaru mainīt esošo situāciju, nepieciešams mainīt attieksmi; visas savas tehnikas biju izmēģinājusi vairākkārt, sapratu, vajag kaut ko jaunu.Visums ir dzirdīgs.Un tā, kādā vakarā, ejot gulēt, fonā uzliku kādu lekciju, lai lektora valoda radītu …

#100LaimīgasDienasNamiņā – 65. diena Read More »

Citādāki Saulgrieži. Šovakar alberģis pilns, esmu noskrējusies ar slapju muguru. Spānijas vasara dara savu, vēl nav pat pusdienlaiks, kad brīvas palikušas vien pāris istabiņas.
12.08.2024. Pārdomas pie kafijas

Vējo, līst, karsē saule vai visa apkārtne miglā tīta, dārzs dzīvo savu dzīvi. Ja ilgstoši esmu projām, tas skumst, es pat teiktu, tam sāp, jo manu gādīgo, saudzīgo roku vietā nāk gliemežu, skudru ordas, kas rij, posta bez mazākās žēlastības, žurka, izlīdusi no alas, grauž un grauž...

Time flies like the wind, the days have gone by somehow…