Svētvakars .
Ir tik patīkami būt par brīnumdari kādam . Paciņas, lēnām , bet sasniedz savus adresātus .
Kaut kur sniegs , bet mums saulīte spīdēja , prīmulas saziedējušas , viena durka – gladiola asnu izdzinusi , un es , pa peļķēm zāli pļāvu .
Vakarā, jau saulei rietot , pastaiga gar okeānu un saruna ar Dieviņu . Tā bija gara , gan ar zibeņiem , gan maigām pateicības šupuļdziesmām . Mani ceturtie Ziemassvētki saules , spēka, vētru un laimības zemē . Atveru durvis Ziemassvētku brīnumam , plaši atveru un ļoti, ļoti gaidu !
Okeāns tik skaisti un melodiski runāja .
Lai katrā mājā siltums, gaisma un maigums !
#100LaimīgasDienasNamiņā – 65. diena
Citi raksti
06.05.2022. Ko vieglāk mācīties: mīlestību vai pacietību?
Neparasta rosība mājās, pilnīgi jūtu, kā atdzīvojas, elpo katrs stūris un stūrītis. Prātā ienāca asociācija ar kādu multfilmu, kur iekurināja sen nemīļotu krāsni, tā sākumā sprauslāja, klepoja melnus dūmu mutuļus, un tikai pēc tam mazas uguns liesmiņas sāka sprēgāt, pakāpeniski pieņemoties spēkā un skaistumā.
28.03.2023. Namiņa rīta stāsti - 7
Sestdien pārforsēju, lielo dobes daļu pabeidzu un, līdz ar vētras sākšanos, knapi ievilkos iekšā. Kādas gudrākas domas vadīta, pirms apsēsties, uzliku gatavoties ēdienu, nomazgāju trauku kaudzi, tiku galā ar kaķu darbiem, nedarbiem. Svētdien grasījos uz tirdziņu braukt, bet ķermenis pateica “nebūs”. Varbūt, ja ārā neplosītos tāda vētra, arī aizbrauktu, bet doma, ka stūre būs jātur ar visām četrām, braucot pāri augstajiem tiltiem, nepadarīja šo pasākumu iekārojamu. Tā vietā man tika pidžamdiena. Nansija nelaimīga raudzījās ārā pa logu, jo kaut kā nejuta vēlmi lidot, toties Lakšmi sajūsmā, ka saimniece nākusi pie prāta, skaļi murrājot, ieritinājās man blakus.
29.04.2023. Ir arī tā
Domāju nerakstīt, līdz mani ilgi, mīļi gaidītie viesi nebūs devušies mājup. Lai lieki nesatrauktu. Jo tik ļoti, ļoti gaidīti. Kāpēc - o, tur ir vesels stāsts, bet to tik ar pašu piekrišanu. Ko nozīmē būt viesu namiņa, kaut ofic neatzīta, bez stingriem papīriem, tik draugiem, draugu draugiem un viņu draugiem, saimniecei? Zināt, vai ne? Tas ir ne tikai prieks sagaidot un asara prombraucot, jo katrs paliek sirdī, tas ir ne tikai traks plānošanas, pielāgošanās maratons visās dienās, tā ir ne tikai spēja nolasīt vēlmes - gastronomiskās, emocionālās un vēl, un vēl. Tā ir arī prasme un vajadzība savākt sevi, savu fizisko ķermeni, kad tas uzrīko revolūciju.
20.03.2021. Vienkārša sestdiena
Ir dienas, kad smaids tā neraisās, kā gribētos. Nē, par pašu dienu liels prieks un gandarījums, bet nepadarītie darbi spiež pie zemes. Izrādās, es tik daudz ko neprotu, kam paprasīt nav, bet jāizdara ir. Var jau krist gar zemi, brēkt, bet lietas no tā netiks padarītas.